Barčenko, Aleksandrs (1881.-1938.g.)
- Detaļas
- Skatīts: 2391
Krieviski - Александр Васильевич Барченко.
Krievu mistiķis un brīvmūrnieks.
Radniecība. Tēvs - apgabaltiesas piesēdētājs, viņam piederēja notāra kantoris un draudzējās ar rakstnieku I.Buņinu.
Dzīvesgājums. Dzimis 1881.gada 25.martā Jeļecā.
Beidza ģimnāziju Pēterpilī.
2,5 gadus klausījās lekcijas Kazaņas un Jurjevas (Tērbatas) augstskolu medicīnas fakultātēs. Tomēr izmācīties par ārstu neizdevās līdzekļu trūkuma dēļ. Tādejādi 19 gadu vecais A.Barčenko dods sevis meklējumos un 1905.-1909.gados ceļo: "Kā matrozis un strādnieks esmu apbraukājis Krievijas lielāko daļu un dažas vietas aiz robežas." Nav izslēgts, ka viņš pabija arī Indijā.
Aizraušanās ar ezotēriku. Ap šo laiku sāka aizrauties ar ezotēriku un bija cilvēks ar patiesi misticisku prāta salikumu.
Tāda veida cilvēki tolaik bija ļoti populāri. Tā nu A.Barčenko nodarbojās ar zīlēšanu, pareģošanu un spiritisko seansu organizēšanu.
A.Barčenko - žurnālists un rakstnieks. 1910.gadā sāka nodarboties ar žurnālistiku un pat Narvā izdeva savu avīzi. Mēģināja rakstīt, kas arī viņam izdevās tīri labi. Savus stāstus parakstīja ar pseidonīmiem Narvas Aleksandrs un Jeļecas Aleksandrs. Tā kā stāstus labprāt publicēja lielie žurnāli, tad A.Barčenko uz galvas metās rakstniecībā.
Sarakstījis romānus "Melnais dakteris" (1913.g.), "No tumsības" (1914.g.) un stāstu krājumu "Dzīves viļņi" (1914.g.). Viņa darbus caurauž mistika un miglaina filozofija, pēc kurām tolaik bija liels pieprasījums.
A.Barčenko literāro karjeru pārtrauca I Pasaules karš un viņš nonāca frontē.
1915.gadā frontē ticis kontuzēts un ievainots.
Pēc izveseļošanās atgriezās Pēterpilī, kur īsu brīdi strādāja Finanšu ministrijā.
Lielinieku sarīkoto Oktobra apvērsumu A.Barčenko pārdzīvoja visai mierīgi - turpināja strādāt avīzēs un žurnālos, piemēram, "Vestņik Truda." Jau padomju laikā izdeva garstāstu "Okeāns barotājs" par Murmanskas rūpnieku dzīvi. Ar to arī viņa rakstnieka karjera izbeidzās.
Pēc 1918.gada par A.Barčenko galvenajām nodarbībām kļuva astronomija, hipnoze, smadzeņu elektromagnētiskā starojuma izpēte. Jau I Pasaules kara gados viņš veica eksperimentus ar īpašām enerģijas formām un telepātiju. Pēc Oktobra apvērsuma lasīja lekcijas par senajām civilizācijām, kurām it kā būtu bijušas augsta līmeņa zinātniskas zināšanas, stāstīja par seno mītu sakrālo nozīmi.
Biedrošanās ar komunistiem. Garīgā absolūta un augstākā spēka meklējumi noveda A.Barčenko pie sadarbības ar jauno padomju varu. Jaunajā lielinieku kārtībā viņš bija sajutis radniecību saviem jaunības ideāliem. Patiešām interesanti, jo padomju varas rītausmā tā ar entuziasmu sadarbojās ar dažādiem mistiķiem.
Vienlaikus ar savu okultisma praktizēšanu A.Barčenko devās arī mācīties un 1920.gada pavasarī pabeidza Bioloģijas fakultāti. Tai pašālaikā viņš draudzējās ar budistiem-revolucionāriem, un tie ievadīja viņu Kalančakras mācībā, ko tomēr viņš izprata pats pēc savas gaumes. Tā nu A.Barčenko iedziļinājās daudzās un dažādās okultajās mācībās. Kopumā uzskatīja, ka dažādās mācības un skolotāji formulē vienu un to pašu augstāko zināšanu mācību, kas piemitusi senajām izzudušajām civilizācijām.
A.Barčenko cieši kontaktēja ar visdažādākajiem sektantiem, piemēram, klejotājiem-galbiešiem (galba - "pazeme" vai "pagrīde"). Šie cilvēki meklēja paradīzi uz Zemes, ko dēvēja par Belovodji - tādu kā Šambalas analogu.
Vienlaikus ar to visu A.Barčenko bija fanātisks komunists. Viņš uzstājās uz Baltijas Jūras kara flotes kuģiem, iedvesmoja matrožus ar mītiski eksistējušo Zelta laikmetu, ko viņš uzlūkoja kā pirmatnējo komunismu. Viņa lekcijām bija liels iespaids.
1920.gadā A.Barčenko mēģināja organizēt ekspedīciju uz Tibetu. Tajā pieteicās arī divi viņa iedvesmotie flotes matroži. Tomēr Tibetā A.Barčenko nenonāca, toties viņu uzaicināja strādāt Smadzeņu un augstākās nervu darbības institūtā, patiešām prestižā vietā. Tai laikā institūta direktors bija Vladimirs Behterevs, izcils neirologs, psihiatrs un psihologs, kuram interesēja galēji psihotiskie stāvokļi un A.Barčenko viņam labi derēja.
Tad arī A.Barčenko uzmanību pievērsa čekists Gļebs Bokijs - slepenās šifrētāju nodaļas priekšnieks. Viņš bija radījis īpašu parapsiholoģisku laboratoriju, kurā pētīja dziedniekus, šamaņus, medijus, kas apgalvoja, ka kontaktē ar gariem, utt.
Ekspedīcija uz Kolas pussalu. Devies VDK organizētā ekspedīcijā uz Kolas pussalu. Tā arī lāga nav zināms, ko viņš tur meklējis - ekspedīcijas materiāli esot nosepenoti. Esot atradis kaut kādu alu, kuras ieeju ekspedīcijas beigās uzspridzinājuši.
Pēc atgriešanās Staļins licis to nošaut.
https://www.youtube.com/watch?v=WJJG8O2w1Z8
Saites.
Mistiķi.
