Buņins, Ivans (1870.-1953.g.)
Krievu rakstnieks.
Dzīvesgājums. Dzimis 1870.gada 22.oktobrī.
Sācis publicēties 1887.gadā.
1896.gadā atdzejojis H.longfelova "Dziesmu par Hajavatu."
No 1909.gada Krievijas ZA goda loceklis.
Agrīnajos dzejoļu krājumos "Zem atklātām debesīm" (1898.g.), "Lapkritis" (1901.g.) turpinājis klasiskās krievu dzejas tradīcijas.
Stāstos "Antonovkas āboli" (1900.g.), "Priedes" (1901.g.), "Jaunais ceļš" (1901.g.), "Melnzeme" (1904.g.) ir pārdomas par Krievijas likteni.
Stāstos "Sādža" (1910.g.), "Sausleja" (1911.g.) reālistiski tēlojis muižniecības pagrimumu, zemnieku grūto dzīvi. "Stāstā "Kungs no Sanfranciskas" (1915.g.) atsegts sabiedrības garīgais tukšums.
No 1920.gada atradās emigrācijā, kur sarakstījis autobiogrāfisku romānu "Arseņjeva dzīve" (1930.g., latviski 1933.g.), noveļu ciklu "Krēslainās gatves" (1943.g., latviski 1958.gadā), grāmatu par Ļ.Tolstoju (1937.g.) un A.Čehovu (1955.g.).
1933.gadā saņēmis Nobeļa miera prēmiju.
Latviski I.Buņina darbi kopš 1905.gada.
Saites.
Krievu literatūra.
