Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Čehovs, Antons

Krieviski - Антон Павлович Чехов.
Krievu rakstnieks un dramaturgs.

Radniecība. Māsa - Marija.
Sieva - Olga Knippere, aktrise.

Dzīvesgājums. 1898.gadā diloņa slimība piespieda viņu pārcelties uz dzīvi Krimā, jo ārstēties Eiropā nebija pa kabatai. Autkas ciemā pie Jaltas tika uzcelta māja, tajā A.Čehovs apmetās ar māti un māsu Mariju.
Lai sasirgušais rakstnieks varētu redzēt savas uzvestās lugas "Tēvocis Vaņa" un "Kaija," 1898.gadā Jaltā ieradās Maskavas Mākslinieciskā teātra trupa ar K.Staņislavski un V.Nemiroviču-Dančenko vadībā.
Te, Autkas ciemā, Sv.Teodora Tīrona baznīcā notika arī A.Čehova un aktrises O.Knipperas salaulāšana.
Jaltā viņš uzrakstīja savas lugas "Ķiršu dārzs" un "Trīs māsas," kā arī 9 stāstus - starp tiem "Dāma ar sunīti," kura darbība daļēji risinās Krimā.
Pēc A.Čehova iniciatīvas Krimā tika atklāta pirmā prettuberkulozes sanatorija trūcīgajiem. 

Aplūkojamie objekti.
A.Čehova muzejmāja Krimā. Mājā, kurā A.Čehovs pavadīja pēdējos savas dzīves gadus - "Baltā vasarnīca." 1898.gadā A.Čehovs nopirka tukšu zemes gabalu Augšautkas ciemā. Pēc gada še uzcēla māju pēc arhitekta L.Šapovālova projekta. Biežs Čehova viesis šeit bija M.Gorkijs.
Rakstnieka māsa Marija bija tā, kas saglabāja Čehova māju, viņa rakstus un mantas. 1921.gadā te atklāja A.Čehova muzeju. Kad Krimu bija ieņēmuši vācieši, tie šo māju nozīmēja par virsnieku dzīvošanai paredzētu. Tomēr māsa Marija kategoriski pieprasīja, ka rakstnieka kabinetā gan neviens lai nedzīvotu. Par galveno argumentu kalpoja tas, ka trīs Čehova darbu sējumi bija tulkoti vācu valodā. Vācieši patiesi šai jautājumā piekāpās! Kad nacistiem no Krimas bija jāaiziet, kāds vācu virsnieks uz vasarnīcas vārtiņiem uzkāra dokumentu, ka nams ir vācu barona īpašums. Tā, iespējams, Čehova muzejs tika pasargāts no izlaupīšanas.
Māsa Marija līdz pat mūža beigām palika muzeja pieskatītāja.

Gurzufas vasarnīca. To A.Čehovs iegādājās 1900.gadā. 

Avoti. Dramaturga māsa Marija savāca brāļa vēstules, rokrakstus, personīgās mantas.
I.Buņina grāmata par A.Čehovu. 1955.g., uzrakstīta emigrācijā. 

Saites.
Krievu literatūra.