Čapajevs, Vasīlijs (?-1919.g.)
Krieviski - Василий Чапаев.
Lielinieku militārais darbinieks.
Dzīvesgājums. Komandēja Sarkanās armijas 25.divīziju.
1919.gada augustā Čapajeva komandētā divīzija ieņēma Lbiščenskas (Лбищенск) pilsētu. Militārā situācija bija par labu sarkanajiem - baltie atkāpās un viņu sakāve bija vairs tikai laika jautājums.
Lbiščenskā tika izvietots Sarkanās armijas Turkestānas frontes Revolucionārās komitejas (РККА Туркестанского фронта) štābs V.Čapajeva komandēšanā. Bez tam, plānojot tālākās uzbrukuma operācijas, frontes pavēlniecība izrīkoja pilsētā izvietot lielas bruņojuma, munīcijas un provianta noliktavas.
Balto Urālu armijas pavēlniecībai tas bija zināms. Ar nolūku izjaukt lielinieku uzbrukumu tika sarīkots reids to aizmugurē. Mazliet vairāk par tūkstoti kazaku šai reidā vadīja pulkvedis Nikolajs Borodins (Николай Бородин). Tieši Lbiščenska bija šī reida galamērķis - bija plānots sagraut sarkano grupējumu pilsētā. Čapajevu kazaki ļoti vēlējās sagūstīt dzīvu, kamdēļ tika izdalīta pat atsevišķa vienība.
Lbiščenskā atradās ap 3000 sarkanarmiešu. Borodina komandētie kazaki pārvietojās tikai naktī, jo pilsētas apkārtnē bija līdzena stepe un grūti bija noslēpties. Tomēr nemanītiem tiem neizdevās palikt un vairākas viņu patruļas tika pamanītas. Taču te V.Čapajevs pieļāva liktenīgu kļūdu - šīm ziņām nepievērsa vērību. Iespējams tādēļ, ka nelielu kazaku grupu parādīšanās apvidū bija visai bieža parādība.
Kazaki devās uzbrukumā 5.septembra naktī un uzbrukums Lbiščenskas garnizonam nāca pilnīgi negaidīts - tas kopumā, ar nelieliem izņēmumiem, neizrādīja pretestību.
Pats V.Čapajevs savāca grupu ar kādiem simt kareivjiem un izsita no štāba to pašu grupu, kas bija sūtīta viņu arestēt. Šai kaujā viņš tika smagi ievainots. Sarkanarmieši iespēja viņu pārcelt pāri Urālas upei, taču viņš otrā krastā mira tai pašā 5.septembrī.
Uzbrukumā Lbiščenskai gāja bojā arī pulkvedis Borodins. Tomēr balto uzvara bija pilnīga, sarkano Turkestānas frontei tas bija smags trieciens, lai arī ne liktenīgs, jo pēc trim mēnešiem tā atsāka uzbrukumu.
Čapajeva kults. PSRS-ā kļuva par ļoti populāru vēsturisku personu. Par viņu tika uzņemtas filmas, stāstītas daudzas anekdotes.
Filma. Tajā rādīts kā ievainotais Čapajevs pats peld pāri Urālai un tajā noslīkst, kas nav gluži taisnība.
Avoti.
Dmitrija Furmanova stāsts "Čapajevs."
