Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Čimu valsts (900.-1476.g.)

Čimu izcelšanās. Čimi ir senākas kultūras pēcteči, taču par to gandrīz nekas nav zināms. Domā, ka tie nākuši no grimušās Mu zemes, kā jau liecina pats viņu nosaukums „Mu bērni” (či-mu).
Saskaņā ar pašu čimu leģendu, sabiedrisko organizāciju un tehnoloģijas, kas nepieciešamas varenas pilsētas celtniecībai, uz Peru piekrasti atnesis vīrs vārdā Taikana-Mu. Viņš nācis kā civilizators no kādas valsts Klusā okeāna viducī.

Čimoras valsts. Tā pastāvēja aptuveni četrus gadsimtus no 1000.(900.?)–1476.gadam. Kultūra izvietojās ļoti sausajā piekrastes joslā starp Kluso okeānu un Andu kalniem. Galvaspilsēta Čančana. Valsts dienvidu robeža gāja pa Rimakas upi (spāņi to izrunāja kā „Lima” - no šejienes galvaspilsētas nosaukums). Aiz upes dzīvoja činču indiāņi, bet kalnos aimaru ciltis.
Čimu valsts eksistēja pateicoties upēm un strautiem, kas radās kalnos no sniegu ūdeņiem. Šīs upes pārtrauca piekrastes joslu ik pa 50 vai 100 jūdzēm un veidoja zaļas, auglīgas joslas, kurās arī dzīvoja cilvēki. Kalnos čimi papildināja upes ar akveduktiem.

Valsts sagraušana. Čimu valsti iekaroja inki 1476.gadā.

Arhitektūra. Tāpat viņi izbūvēja 15 pēdu platu ceļu – inku Saules takas priekšteci.
Piramīdas veidoja no saulē izžāvētiem ķieģeļiem.

Amatniecība. Augsts juvelieru izstrādājumu līmenis. Piemēram, zelta laukumiņš Tambesas pilsētā, kurā visi augi un dzīvnieki pagatavoti no zelta. Laikam tā kalpoja par prototipu inku zelta laukumiņam pie galvenā tempļa Kuskā. Čimiem piederēja ārkārtīgi liels zelta daudzums.