Citohroms
Cito (no grieķu val. vārda kytos - "vads," "šūna") + chrōma ("krāsa" - grieķu val.).
Bioloģisks katalizators, kas piedalās elpošanas procesā, viens no oksidācijas fermentiem. Mitohondriālais olbaltums.
Dzelzs saturošas olbaltumvielas, plaši pārstāvēti augu un dzīvnieku organismu šūnās, kā arī mikroorganismos.
Tie ir saistīti ar mitohondriju, endoplazmas retikulu, hloroplastu un hromatoforu membrānām, piedalās vairākos procesos – šūnu elpošanā, fotosintēzē u.c.
Citohromus dalā 4 tipos: a, b, c un d, bet katrs tips dalās vairākos veidos. Ja ir konstatētā citohromu individualitāte, pie burtiem uzrāda indeksu cipariem (piemēram, citohroms b3). Reducētā stāvoklī citohromiem raksturīgs ass spektrs ar 3 absorbēšanas joslām, pēc kā var noteikt citohroma tipu. Parasti citohromi ir ļoti cieši saistīti ar membrānām, tāpēc tos grūti atdalīt. Izņēmums – citohromi c un b3, jo tos var viegli ekstrahēt sāls šķīdumā.
Dažādu sugu citohromi atšķīrās atbilstoši šo sugu filoģenētiskām atšķirībām.
Citohroms b satur protogemu (ferroprotoporfirīns), kas ir saistīts ar polipeptīdu ķēdi.
Citohroms b tiek izmantots dažādu grupu salīdzināšanai, kad ir nepieciešams noteikt jaunu sugu vai pārbaudīt piederību kādai konkrētai sugai vai ģintij.
Saites.
Fermenti, enzīmi.
