Fermenti, enzīmi, fermentoloģija
No latīņu vārda fermentare - "raudzēt."
Enzīmi - en ("iekšpus" - grieķu val.) + zymē ("ieraugs" - grieķu val.).
Specifiskas olbaltumvielas, kas ir dzīvnieku un augu organismos un kas paātrina tajos notiekošos ķīmiskos procesus ar biokatalīzes palīdzību.
Fermentiem ir ļoti svarīga nozīme vielmaiņā, tie veic biosintēzi.
Osmotrofajā barošanas tipā gremošanas fermenti izdalās apkārtējā vidē un sagremotas organiskas vielas tiek iesūktas šūnās.
Vēsture. L.Pastēra (Francija) un E.Būhnera (Vācija) veiktā fermentācijas procesu pētniecība lika pamatus fermentoloģijai. Pirmo fermentu (ureāzi) kristāliska veidā ieguva un pierādīja, ka tā ir olbaltumviela, Dž.Samners (ASV) 1926.gadā.
Fermenti uz bioloģiskās membrānas. Šūnas bioloģiskā membrāna darbojas kā matrice, uz kuras noteiktā kārtībā sakārtoti fermenti. Šāda fermentu sistēma darbojas mitohondrijos un hloroplastos un nodrošina elektronu pārnesi t.s. elektronpārneses ķēdēs. Saskaņā ar Mičela ķīmiski osmotiskās pārneses modeli elektronu pārnese fermentu ķēdē ir saistīta ar vienlaicīgu protonu pārnesi caur membrānu.
Acetilholīns sintezējas no holīna un etiķskābes fermenta holīnacetilāzes ietekmē.
Acetilholīnu noārda holīnesterāze.
Amīnoksidāzes.
Citohroms.
Hidrolāžu klase.
Esterāzes.
Holīnacetilāze. Palīdz acetilholīna sintēzē.
Holīnesterāze. Noārda acetilholīnu.
Kaspāzes.
Luciferāze.
Proteolītiskie fermenti. To uzdevums ir iznīcināt savu laiku nodzīvojušās olbaltumvielu molekulas.
Telomerāzes.
Ureāze.
Noteiktos apstākļos fermenti var darboties arī ārpus organisma - alus un vīna raudzēšanā, maizes cepšanā, ādu apstrādē.
Raksti.
Sens ferments apstiprina hipotēzi par dzīvības izcelšanos karstajos avotos.
Saites.
Biokatalīze.
Olbaltumvielas, proteīni.
Bioķīmija un bioķīmiķi.
