Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Bioķīmija, bioķīmiķi

Bioloģiskā ķīmija.
Zinātne, kas pētī organismu sastāvu un dzīvajā matērijā notiekošos ķīmiskos procesus, kas savā likumsakarīgajā saistījumā izpaužas vielmaiņā, kas ir dzīvības pamats.

Idala vispārīgajā un speciālajā bioķīmijā. Vispārīgā bioloģija pētī procesus, kas raksturīgi ikvienam organismam, bet speciālā bioķīmija - specifiskus procesus, kas raksturīgi īpašām organismu grupām. Viena no visdinamiskākajām bioķīmijas nozarēm mūsdienās ir cilmes šūnu pētīšana.

Pēc pētīšanas objekta bioķīmiju iedala dzīvnieku, augu, mikroorganismu bioķīmijā. Procesus, kas noris augu un dzīvnieku produktos glabāšanas un pārstrādes laikā, pētī tehniskās bioķīmijas nozares: maizes cepšanas un graudu bioķīmija, vīna raudzēšanas bioķīmija, tējas fermentācijas bioķīmija utt. Svarīga nozīme medicīnā ir klīniskajai, medicīniskajai, farmakoloģiskajai, vitamīnu bioķīmijai (vitaminoloģija), fermentu bioķimijsi (fermentoloģija), hormonu, nervu sistēmas bioķīmijai. Bioķīmiskās evolūcijas likumsakarības palīdz atklāt evolucionārā un salīdzināmā bioķīmija.

Vēsture. Izveidojusies uz bioloģijas un ķīmijas atziņu bāzes XIX gs. 2.pusē, kad bija uzkrājusies informācija par organizkajām vielām dzīvajos organismos. 
1828.gadā F.Vēlers (Vācija) no neorganiskajām vielām sintezēja uzrīnvielu, A.Butļerovs (Krievija) un E.Fišers (Vācija) - ogļhidrātus, bet M.Bertlo (Francija) - taukus. Šie eksperimenti atspēkoja vitālismu, kas pauda uzskatu, ka dzīvajā organismā organisko vielu sintēze nenoris pēc vispārīgajiem ķīmijas likumiem.
Pirmis atziņas par olbaltumvielu ķīmisko dabu 1838.gadā izteica G.Mulders (Holande), bet to ķīmisko uzbūvi 1906.gadā noskaidroja E.Fišers (Vācija). Nukleīnskābes atklāja F.Mīšers (Šveice) 1871.gadā. 
Bioķīmijas attīstību veicināja fermentācijas procesu pētīšana - L.Pastērs (Francija), E.Būhners (Vācija), kas lika pamatus fermentoloģijai. Pirmo fermentu (ureāzi) kristāliska veidā ieguva un pierādīja, ka tā ir olbaltumviela, Dž.Samners (ASV) 1926.gadā. Vairāku paaudžu bioķīmiķi pētīja glikozes molekulas noārdīšanās reakciju secību - glikolīzi; izveidojās galvenais klasiskas bioķīmijas virziens - vielmaiņas izpēte. Tā attīstību XX gs. pirmajos 40 gados ievērojami sekmēja A.Hārdens un E.Robinsons (Lielbritānija); K. un G.Kori, O.Meierhofs, Dž.Nīdhems (ASV); H.Embdens, K.Neibergs, O.H.Vārburgs (Vācija); J.Parnass (PSRS). Mācībai par bioloģisko oksidēšanos pamatus lika A.Bahs (PSRS); O.H.Vārburgs, H.Vīlands (Vacija).

Slaveni bioķīmiķi.
      Brūss Nātans Eimss (dz.1929.g.).
      Emīls Abderhaldens (1877.-1950.g.).
Šveice.

Saites.
Ķīmija un ķīmiķi.