Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Dēlas sala

Neliela () grieķu apdzīvota sala Egejas jūrā, Kiklādu arhipelāga centrā, blakus Mikonas salai, kas bagātīgi apvīta ar senfrieķu mītiem. Dēlas sala kā visām grieķu zemēm nozīmīga Apolona kulta vieta un vēlāk arī kā vergu tirdzniecības centrs ekonomiski uzplauka un zēla 700 gadus, no VIII gs.pmē. līdz pat I gs. pmē.

Atrašanās vieta. Egejas jūrā, Kiklādu arhipelāga centrā, blakus Mikonas salai. Platība - 15,19 km2.

Vēsture. Saskaņā ar sengrieķu mītiem, salā dzimis gaismas un saules dievs Apolons un viņa dvīņu māsa, medību dieviete Artemīda.
Senākā apmetne salā tiek datēta ar II g.tk.pmē. Pēc tam, kad salu sāka apdzīvot jonieši, tā kļuva par Dēlas amfiktionijas un Apolona kulta centru.
Grieķiem šī sala bja svēta un tajā tika noliegta jebkura karadarbība. Tas tādēļ, ka šeit bija dzimis Apolons un salu pats arī aizsargāja. Šāda tradīcija pastāvēja VI-II gs.pmē., lai gan bija radusies līdz ar Apolona dzimšanu. Sicīlijas Diodors rakstīja, ka savulaik Apolona orākuls Dēlas salā bijis tik pat svarīgs kā vēlākie Delfi. Saistībā ar salas kulta statusu, nepieciešamību saglabāt tās rituālo tīrību, vairākumam senatnes cilvēku uz svētās salas nebija ļauts ne nomirt, ne laist pasaulē pēcnācējus. 
Vēsturnieki kulta uzplaukumu salā lēš ar VIII gs.pmē., bet norietu – VII gs.pmē. Uz to brīdi, kad Pisistrāts un Polikrāts VI gs.pmē. pirmajā pusē atdzīvināja reliģisko centru, orākuls jau eksistenci bija izbeidzis.
Uz Dēlas salu Apolonam no visas senās pasaules tika sūtītas dāvanas, pat no Hiperborejas.
Lielu nozīmi sala ieguva pēc grieķu-persiešu kariem kā 1.Atēnu Jūras savienības centrs un līdz 454.g.pmē. te tika glabāta Savienības kase. Tolaik cauri salai veda galvenie jūras ceļi no Grieķijas uz Mazāziju, bet vēlāk no Vidusjūras rieteņiem uz austreņiem. 
Helēniskajā periodā salai bija liela nozīme starptautiskajā vergu un maizes tirdzniecībā.
II gs.pmē. beigās salā ne reizi vien izcēlās vergu sacelšanās.
Salā sākas pagrimums pēc tam, kad 88.g.pmē. salā iebruka Romas ienaidnieka Pontas ķēniņa Mitriāda VI karaspēks, kurš nogalināja 20 000 salas iedzīvotājus. Pilsēta un tās svētnīcas tika sagrautas.
Romiešu valdīšanas laikā II-I gs.pmē. Dēlas sala kļuva par rosīgas un plaukstošas ostas vietu. Te bija lielākais vergu tirdzniecības centrs – pārdeva līdz pat 10 000 vergiem dienā. Tomēr līdz ar jaunu tirdzniecības ceļu nodibināšanos sala I gs.pmē. galīgi zaudēja nozīmi kā tirdzniecības centrs.
Nespēdami glābties no pirātu uzbrukumiem, iedzīvotāji Dēlas salu pilnībā pameta V gs., bet tās senās marmora celtnes tuvējo salu iedzīvotāji sāka izmantot kā akmeņlauztuves.

Apraksts. Orākula koks – palma.

Objekti.
Dionīsa miteklis.
Apolona svētnīca. Kādreiz te arī tika atradies orākuls ar savu omfālu.
Nogrimusi apmetne. Apmetnes drupas atrodas 1,82 m dziļumā pie Dēlas ZA krasta. Vairāk par to lasīt šeit.

Atradumi.
Dēlas omfāls. Uz tā ir palmas attēls.
Marmora reljefs. Uziets izrakumos Dēlas salā ēkā pie Dionīsa Mitekļa. Tajā attēlots omfāls ar apvijušos čūsku, palmu ielokā.

Raksti.
Pie Dēlas salas Egejas jūrā atrod nogrimušas apmetnes drupas.

Saites:
Sengrieķu kultūras centri.

Senā Grieķija.