Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Omfāli

Seni kulta akmeņi Tuvajos austrumos un sengrieķu kultūras zemēs.
Nosaukums. Om – indoeiropiešu svētā zilbe. Vārdu omf daži pētnieki uzlūko kā teia hledon – „svēto balsi.” No tā esot cēlies vārds omfal – „Omfes vieta.”
Apraksts. Omfālu uzskatīja par „Zemes nabas” simbolu, tādēļ tie pēc formas bija akmeņi ar noapaļotu augšpusi un mistisku nozīmi. Tie attēloja Zemes ziemeļu puslodi no ekvatora līdz Ziemeļpolam. Bez tam omfāls bija pārklāts ar meridiāniem un paralēlēm kā jau ”pusglobusam” pieklājas. Bez tam uz tiem bija apzīmētas citu „Zemes nabu” atrašanās vietas ar attālumiem līdz tām. Uz omfāliem, grieķu un ēģiptiešu, sastopami pasta baložu attēli, ar kuriem orākulu priesteri nodošināja ātru informācijas apmaiņu.
Slavenākie no omfāliem. Dēlas salas Apolona templī, Delfos (saglabājusies tā romiešu laika kopija), Krētas, Milētas, Tēbu, Memfisas, Sīvas oāzes, Romas (uziets izrakumos Tita pirtīs) Napatas (Kušā), zināmi arī etrusku un babiloņu omfāli.
Orākulu un omfālu sistēma. Ir pamats domāt, ka senās pasaules Dodonas, Delfu Dēlosas, Krētas un Kipras orākulu centri bijuši izvietoti pēc stingras sistēmas. Viņu atrašanās vietas pēc platuma atšķiras par vienu tā grādu, bet attālums no Behdetas (Ēģiptes pirmsdinastiskais centrs) pēc platuma ir veseli grādi. Šo likusakarību pamanīja un analizēja itāļu pētnieks Līvijs Stečīni. Orākulu centros, kas tika pasiegti kā „Zemes nabas”,visur tika ovietoti omfāli.
-----------------------

Nosaukums. Om – indoeiropiešu svētā zilbe. Vārdu omf daži pētnieki uzlūko kā teia hledon – „svēto balsi.” No tā esot cēlies vārds omfal – „Omfes vieta.”

Omfālu izcelsme. Nav zināms kad un kur tapis pirmais omfāls. Zināmu sakarību ar omfāliem ir pamanījuši Svētā groza attēlā mezopotāmiešu baraljefos (Horsabadas attēls). Šo grozu pastāvīgi nēsā Oaness. Uz groza attēloti divi baloži un tādi paši ir arī uz omfāliem. Groza tīklojums mazliet atgādina omfālu tīklojumu.

Apraksts. Omfālu uzskatīja par „Zemes nabas” simbolu, tādēļ tie pēc formas bija akmeņi ar noapaļotu augšpusi un mistisku nozīmi. Tie attēloja Zemes ziemeļu puslodi no ekvatora līdz Ziemeļpolam. Bez tam omfāls bija pārklāts ar meridiāniem un paralēlēm kā jau ”pusglobusam”pieklājas. Bez tam uz tiem bija apzīmētas citu „Zemes nabu” atrašanās vietas ar attālumiem līdz tām.
Uz omfāliem, grieķu un ēģiptiešu, sastopami pasta baložu attēli, ar kuriem orākulu priesteri nodošināja ātru informācijas apmaiņu.

Omfālu saraksts.
Dēlas salas Apolona templī. Šis omfāls ir uziets, uz tā attēlota palmas lapa.
Delfos. Šeit reliģisko ceremoniju laikā apkārt nēsāja kuģa „Argo” modeli, kuru sauca par omfal vai umbilicus. Te uzieti omfāla attēli. Saglabājies arī pats omfāls, kas uziets Delfos, taču ne oriģinālais, bet gan romiešu laika kopija. Tas izstādīts vietējā Delfu muzejā. Šo omfālu izrakumos uzgāja franču pētnieki. Virsotnē tam bija atvere, kurā varēja iestiprināt metāla stieni kā gnomonu (saules pulksteni). Vēl uz paša omfāla uzgāja Gajas vārdu un burtu "E."
Krētas omfāls. Kad kurēti(?) nesuši Zeva mazuli prom no Krētas salas, tā nabassaite palikusi Tritonas upes krastā un kļuvusi par omfālu. Vieta sākusi tikt godāta kā svētais Omfāls un ieleja vispār ieguvusi Omfalejas nosaukumu.
Šī vieta atrodas netālu no Knosas drupām, vienu grādu uz dienvidiem no Kiteras.
Milētas omfāls. Par to liecina tikai kāds Milētā, Mazāzijā uziets reljefs. Tajā attēlots Apolons atpūtā, sēžot uz omfāla. Omfāls klāts ar līniju tīklu. Cits, mazāks omfāls attēlots priekšplānā. Aizmugurē redzama palma. Ar laiku Milētas kā orākula centra funkcijas pārceļoja uz netālo Didimu.
Tēbu omfāls. Te omfāls tika uzstādīts Amona-Ra svētnīcas centrālajā zālē.
Lesbas salas omfāls. Pēc leģendas par tādu kļuvusi nogalinātā Orfeja galva, kas no Hebas upes iepeldējusi jūrā un nonākusi Lesbas salā. Tur to izzvejojusi priesteriene, ievietojusi alā. Galva atdzīvojusies un sākusi pareģot līdz to akmenī pārvērtis Apolons.
Memfisas omfāls.
Sīvas oāzes omfāls.
Laikam te arī tāds ir uziets, esot visa līdzīgs Delfu omfālam.
Napatas omfāls. Uziets Amona svētnīcā. To paveica pētnieks A.Reisners no Hārvardas universitātes, veicot izrakumus Bostonas universitātei Hebel-Barkā. Akmens ir no nūbiešu meroītu ķēniņu laika. Izdevumā Journal of Egyptian Archeology aprakstīts 1916.gadā.
Etrusku omfāli. Intresanti ar to ka uz tiem skaidri redzami paralēļu un meridiānu tīklojumi. Bez tam tos aizsargā aptinusies čūska.
Tita piršu omfāls. Uziets Romā Tita piršu izrakumu laikā. Tolaik omfāliem jau bija zudusi to sakrālā nozīme un tie pārvērtās par mākslas priekšmetiem.
Babiloņu omfāls. Iespējams, uz tā ir Zodiakālo zvaigznāju simboli.
Kartāgas omfāls. Laikam bijis arī tāds. Ir saglabājusies stēla no Tanitas svētnīcas, kurā attēlots piramidālas formas akmens, tā galā "Zemes nabas" simbols, un katrā pusē pa vienam balodim.
Rapanujas omfāls. Apzīmēt pirmā Lieldienu salas ķēniņa Hotu Matua atvesto apaļo akmeni Te pito te Kura ("Zemes naba") par omfālu būtu visai pārdroši. Tomēr nevar noliegt šī akmens saistību un atbilstību "Zemes nabas" statusam.
Interesanti, ka arī senās inku galvaspilsētas Kuskas nosaukums arī pēc vienas no versijām arī nozīmē "Zemes nabu."

Atradumi saistībā ar omfāliem.
Piecas romiešu monētas. Uz tā attēlots omfāls, kas atradies Kasionas Zeva templī Latākijā. Monētas kaltas Trajāna un Antonīna Pija laikā. Šis tmplis atradās Kasiona kalnā pie Sirbonas ezera.
Uz vienas no Delfos uzietā monētām attēlots Apolons, kas sēž uz omfāla un ir atbalstījies pret liru. Rokā tam ir lauru zars, kas ir Delfu simbols.
Citas divas monētas attēlo omfālus, ap tiem aptinušās čūskas un līniju tīklus uz tiem. Viena no tām atrasta Delfos, otra Pergamā. Abas tiek glabātas Britu muzejā.
Citas divas monētas no Delfiem attēlo ieeju Apolona templī, kāds tas izskatījās senos laikos. Arkā atrodas "E" burts. Viena no šīm monētām atradās profesora Imhofa-Blūmera F. privātajā kolekcijā, un tās tālākais liktenis nav zināms. Otra atrodas Kopenhāgenas muzejā.
Freska no Pompejām. Tajā attēlots Delfiem līdzīgs omfāls, kuru no Pitona aizsargā čūska.
Dēlas marmora reljefs. Cits atradums saistībā ar Dēlas salas omfālu ir marmora reljefs ar Dēlas salas omfāla attēlu. Uziets izrakumos Dēlas salā ēkā, kas atradās netālu no tā saucamās Dionīsa Mītnes. Čūska aptinusies ap omfālu, kam no katras puses ir pa vienai palmai.
Attēls uz vāzes. Vāze atrasta izrakumu laikā Ruvā.
Spartas reljefs. V gs.pmē., attēlo Apolonu un Artemīdu, starp viņiem atrodas omfāls ar diviem baložiem, kas skatās uz pretējām pusēm.
Egīnas reljefs. Tas attēlo omfālu ar diviem baložiem, kas skatās uz pretējām pusēm. 

Orākulu un omfālu sistēma. Ir pamats domāt, ka senās pasaules Dodonas, Delfu Dēlosas, Krētas un Kipras orākulu centri bijuši izvietoti pēc stingras sistēmas. Viņu atrašanās vietas pēc platuma atšķiras par vienu tā grādu, bet attālums no Behdetas (Ēģiptes pirmsdinastiskais centrs) pēc platuma ir veseli grādi. Šo likumsakarību pamanīja un analizēja itāļu pētnieks Līvijs Stečīni.
Orākulu centros, kas tika pasniegti kā „Zemes nabas,” visur tika ovietoti omfāli.

Omfālu mistiskais aspekts. 1966.gada Amerikāņu arheoloģijas biedrībā ar ziņojumu par omfāliem uzstājās pētnieks Stečīni. No viņa teiktā izriet, ka omfālu Delfos dibinājis kāds no melnajiem Ēģiptes faraoniem. Omfāla virsotnē bijis novietots ruletei līdzīgs mehānisms. Tam bijuši 36 spieķi, kur katrs nozīmējis burtu. Tādējādi ar to kā spiritisma seansa planšeti priesteri pareģoja nākotni. Tātad, ja pareizi saprotam, tad priesteri tempļos nodarbojās ar spiritismu!? Super!