Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Dāvids (1010.-971.g.pmē.)

Varbūt tomēr līdz ap 961.g.pmē., varbūt 965.g.pmē.???

2. jūdu ķēniņš, Izraēļa cilšu apvienotājs, Jūdejas-Izraēlas ķēniņvalsts ar galvaspilsētu Jeruzālemē izveidotājs. 

Pravieši – Nātans, Gads.

Radniecība. Tēvs - Jesejs no Bētlemes.
Dēls - Zālamans.
Sieva - Virsāvija, kuru tas atņēma iepriekšējam vīram Urijam.

Dzīvesgājums. Jūda no Hebronas no 1010.-1003.gadam un viss Izraēls no 1003.-971.gadam.
Bērnība un jaunība. Lopu gans, ķēniņš, karavīrs, dzejnieks un mūziķis. Dzimis un uzaudzis Betlēmē. Bībeliskais Dievs izraudzīja Dāvidu par valdnieku, kad tas ganīja tēva lopus: „Tu ganīsi Manu Izraēļa tautu, un tu būsi Izraēlas vadonis” (2.Ķēniņu grāmata, 5:2).
Zaula valdīšanas laikā. Jau pirmā Izraēlas valdnieka Zaula laikā senebreju cīņās ar filistiešiem Dāvids ieguva izcila karotāja un karavadoņa slavu. Pirmajā Samuēla grāmatā (17:1- 53) vēstīts par Dāvida uzvaru divkaujā ar filistiešu milzi Goliātu. Pēc šīs uzvaras Dāvida slava tikai vairojās.
Kāpšana tronī. Kad mira iepriekšējais ķēniņš Zauls, vecajie atnāca pie Dāvida Hebronā, kur tas valdīja pār Jūdejas dzimtu, un atgādināja Dieva vēsti, kuru bija saņēmis pravietis Zamuēls. Tie lūdza, lai tas valdītu arī pār pārējām 11 jūdu dzimtām. Pēc Zaula nāves Dāvids vispirms kļuva par Jūdejas valdnieku, bet pēc Zaula dēlu nāves - arī par Izraēlas valdnieku (Otrā Samuēla grāmata). Tas notika ap 1000.g.pmē. vai 1004.g.pmē. Tātad valdīja no 1000.-961.gadam pmē.
Valdīšanas laiks. Uzslējis šemu kā uzvaras zīmi pār aramiešiem. Pēc amonītu apdzīvotās Ravas pilsētas ieņemšanas iedzīvotājus palika zem zāģiem, dzelzs āmuriem un cirvjiem, meta tos apdedzināšanas krāsnīs.
Nogādāja Derības šķirstu no Bālas (tagadējā Betšameša) uz Jeruzālemi.
Svarīgākais šī ķēniņa veikums bija Jeruzālemes ieņemšana. Žīdi pilsētā iegāja pa pazemes tuneli, kas veda uz Siloāmas dīķi. Ilgu laiku uzskatīja, ka dīķis atradies ārpus pilsētas, līdz 1960.gada izrakumi tomēr apstiprināja Bībelē teikto, ka pilsētas mūris tiešām atradies pirms dīķa. Dāvids Jeruzālemi padarīja par galvaspilsētu.
Bībeles VD tiek atklāta Dāvida laulības pārkāpšana ar Batšēbu un mēģinājums to noslēpt (2.Samuēla, 11-12). Pravietis Nātans pārmeta to ķēniņam.
Vēlējās uzbūvēt arī svētnīcu Derības šķirstam, taču dievi ar sapņu palīdzību lika noprast, ka šis viņa plāns netiks realizēts. Par šiem plāniem ķēniņš pastāstīja pravietim Nātanam, pie kura sapnī nāca dievs. Tas pauda, ka Dāvids ir daudz karojis un izlējis daudz asiņu, tādēļ svētnīcu varēs uzbūvēt tikai viņa dēls.
Kopumā Dāvids valdīja 40 gadu: 7 no tiem Hebronā, bet 33 – Jeruzālemē, un nomira sirmā vecumā.
Dāvida kaps atrodas Cionas kalnā Jeruzālemē.

Darbi. 73 no 150 Bībelē iekļautajiem psalmiem piedēvē Dāvidam. 

Aplūkojamie objekti.
Dāvida Pilsēta Jeruzālemē. 2005.gadā arheoloģe Eliata Mazara paziņoja, ka Jeruzālemes vecākajā daļā, sauktā par “Dāvida pilsētu,” viņa atklājusi ķēniņa Dāvida pils paliekas, kas datējamas ar X gadsimtu pmē., tātad ar laiku, kad, iespējams, valdījis Dāvids. Mazaras apgalvojums tika uztverts skeptiski – citi pētnieki teica, ka, burtiski interpretējot Bībeli, viņa izkropļo zinātniskā pētījuma būtību.

Kirbetkejafas Dāvida pils. 2013.gada jūlijā, pasauli pāršalca Izraēlas arheologu paziņojums, ka 32 kilometru attālumā uz DR no Jeruzālemes, nocietinātā vietā, ko sauc par Kirbetkejafu (Khirbet Qeiyafa), kas tiek identificēta ar Bībelē pieminētajām pilsētām Šaraīmu (Shaarayim) vai Netaīmu (Netaim), viņi atrakuši senžīdu ķēniņam Dāvidam piederējušas pils drupas.

Dāvida kaps. Tas atrodas Cionas kalnā Jeruzālemē.

Atradumi.
Uzraksts. Kāds zinātnieks Ābrams Birams stāsta par kādu 1994.gadā atklātu uzrakstu no IX gs.pmē., kas it kā piemin Dāvidu un viņa ķēniņa namu. Ja tā, tad tā ir pirmā un pašlaik arī vienīgā reize, kur Dāvida vārds un pati Izraēla minēti ārpus Bībeles.

Eblas tekstos. Interesanti, ka senajos tekstos, izņemot Veco Derību, nebija minēts vārds Dāvids, taču Eblā atrastajās plāksnītes viņa vārds ir minēts.

Zobens. Ķēniņa Dāvida zobens glabājas Topkapi pils muzejā Stambulā.

Nospiedums civilizācijā.
Tradicionāli kāršu kavā pīķu karali zīmēja kā Dāvidu.

Raksti.
Izraēlas arheologi paziņo par Bībeles ķēniņa Dāvida pils atklāšanu

Saites.
Žīdu ķēniņi (1020.-587.g.pmē.).