Aliens

Dzīvnieku masu kapi

Visā pasaulē uzieti dzīvnieku masu kapi, kuru esamību var izskaidrot tikai ar aizvēsturē notikušu šausmīgu katastrofu. Šie masu kapi šķiet apstiprina tautu nostāstus par Lielajiem plūdiem.
Sibīrijā, Aļaskā tiek uzieti labi saglabājušies mamutu ķermeņi, sasaldēti dūņas un Arktikas mūžīgajā sasalumā. Dzīvnieku mirstīgās atliekas vienuviet un ledū iekonservētie mamutu ķermeņi norāda uz lieliem plūdu viļņiem, kas vēlušies par pasauli un Zemes rotācijas ass svārstībām, ar kurām saistīta klimatisko joslu pārbīde.
Kolumbijā, Bogotas apgabalā atrodas tā dēvētais „Milžu lauks,” kas paceļas 4000 m augstumā virs jūras līmeņa. Tas noklāts ar mastodontu kauliem. Mastodonti dzīvojuši lielos baros un ganījās zemās vietās, pie upēm, saldūdens ezeriem un purviem. Šajā gadījumā nebūs noticis tā, ka mastodonti devušies kalnos meklēt labākas ganības. Visloģiskākais izskaidrojums tam, kāpēc mastodontu kauli atrasti tāda augstumā ir tāds, ka mastodontu ganības pēkšņi pacēlušas 4 km augstumā virs jūras līmeņa, kur mastodonti no straujās atmosfēras spiediena maiņas uzreiz gāja bojā. Atlantīdas pētnieks A.Bragins Kolumbijas mastodontu bojāeju saista ar Tiavanakas sabrukumu sakarā ar Andu pacelšanos un Sibīrijas mamutu nosalšanu.
Neiedomājami plaša aizvēstures dzīvnieku kapsēta atrodas Aļaskā, Taninas upes gultnē. Tur kopā sajaukti gulēja mastodontu, mamutu, bizonu un zirgu kauli starp lavas un salauzītu koku atliekām. Jājautā, kā šie dzīvnieku kauli nokļuva sasalušajā zemē. Aļaskas bargajā klimatā šie zālēdāji nevarēja izdzīvot, jo trūcīgā augu sega īsajā vasarā diez vai spēja nodrošināt pietiekami daudz barības tik daudziem dzīvniekiem.
Ņūmeksikas universitātes arheoloģijas profesors F.Hibans par Aļaskā uzietajām mamutu, zirgu, mastodontu, zobenzobu tīģeru, dambriežu un lāču mirstīgajām atliekām rakstīja: „Sasalušajā zemē, sajaukušies ar ledu, kā arī kūdras un sūnu slāņiem, tur kopā guļ dzīvnieku atliekas un koku gabali. Izskatās, ka pirms 10 tūkstošiem gadu visu Aļaskas augu un dzīvnieku valsti pēkšņi skārusi kāda katastrofa...un nāves cīņā izkropļotus dzīvniekus nogāzusi zemē... Atsevišķi un veselās kaudzēs uzietas šo dzīvnieku kājas un ķermeņi, galvas, citas ķermeņa daļas... Vairākas tonnas smagi dzīvnieki sarauti gabalos un izmētāti pa visu apkaimi...
...Dīvaino faktu, ka tik daudz dzīvnieku sanesti dažādu ģeoloģisko laikmetu klinšu plaisās, varētu izskaidrot ar mežonīgu vētru...”
Tālāk daži piemēri no H.J.Cilmera grāmatas „Darvina maldi” (tā arī man vairs nav pieejama, tāpēc man jāiztiek ar to, ko esmu izrakstījis no šīs grāmatas):
· Kalifornijā Labrije (pie Losandželosas) alās un dabiskā asfalta raktuvēs vienkopus uzietas pērtiķu, mamutu, kamieļu, sliņķu, zirgu, bizonu, mirstīgās atliekas.
· Velsā, Devonišīrā un dažos Dienvidanglijas apgabalos, pakalnos sanesti hiēnu, ziloņu un polārlāču kauli.
· Francijā klinšu plaisas piepildītas ar strausu, ziloņu, degunradžu, nīlzirgu un citu dzīvnieku mirstīgajām atliekām.
· Šveices Alpos atrod krokodilu, strausu, polārlāču un citu dzīvnieku kaulus.
· ASV, Merilendā ir Kamberlendas alas, kurās uzietas dzīvnieku mirstīgās atliekas no visām klimata un dabas zonām- no Arktikas līdz tropiskajai/ekvatoriālajai klimata joslai. Kauli šajās alās un pakalnos bijuši pakļauti ilgstošai ūdens iedarbībai.

Dž.B.Delēra un D.S.Allana pētījumi. Abi pētnieki savu pētījumu rezultātus apkopojuši grāmatā „Kataklizma! Neapstrīdami pierādījumi par kosmisku katastrofu 9500.gadu pirms Kristus.” Savos pētījumos viņi saskārušies ar daudzām „savādām anomālijām,” tajā skaitā ar masveida fosilijām „kaulu alām,” kur dziļi pazemes nišās uzieti milzum daudz ieskalotu, nesaderīgu aizvēsturisku dzīvnieku alieku (zobenzobu tīģeri, lauvas, vilki, bizoni, degunradži un mamuti). Tas nepārprotami liecina par aizvēsturē notikušu globālu katastrofu.
Tas vēl nav viss. Līdzīgos apstākļos uzieti cilvēki. Ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodes palīdzību noteikts, ka šie cilvēki gājuši bojā viena laikā ar minētajiem dzīvniekiem. Šie cilvēki turklāt pārstāvējuši dažādas etniskas grupas: eiropieši, eskimosi un melanēzieši (uzieti Ķīnā). Līdzīgi atradumi Indijā, Brazīlijā, Ziemeļamerikā un Balkānos. Ģeologi uzgājuši simtiem cilvēku mirstīgo atlieku: viņi miruši dēļ dabiskiem cēloņiem alās, kur meklējuši glābiņu no katastrofas.
„Rezultātā daži izskaidrojumi nepavisam nesajūsmināja mani, viens no tiem bija leduslaikmets, otrs - hronoloģija.” - tā Delērs.
Delēram izveidojās sadarbība ar biologu Dr.D.S.Allanu no Kembridžas universitātes, kurš nodarbojās ar pētījumiem Zemes nošķiršanās (pētījis zemes masīvu pārvietošanos)jomā. Abi daudzu gadu garumā atrada kopsaucēju - globālo katastrofu.
Allans un Delērs secināja, ka daži notikumi Zemes aizvēsturē notikuši ļoti strauji, piemēram, zemes masīvu pārvietošanās. Britu salas, piemēram, no Eiropas cietzemes atdalījās pirms 6000 gadiem.
Allans savos pētījumos bija konstatējis, ka daudzi vienāda tipa augi un dzīvnieki eksistējuši dažādās pasaules daļās, kaut gan tā tam nevajadzētu būt, jo šos apgabalus citu no cita šķir jūras, okeāni. Līdz ar to var teikt, ka Delēra apkopotās anomālās fosilās liecības un Allana anomālas bioloģiskās liecības ir „vienas monētas divas puses...”
Jauniegūta kopaina bija satriecoša, līdzšinējo pasaules skatījumu satricinoša. Delērs par to izsākās šādi: „Tas ievieš izmaiņas itin visā, pat evolūcijā. Evolūcijā nevar vienmēr būt jautājums par pielāgotāko eksemplāru izdzīvošanu. Var notikt kas pēkšņs, kas iznīcina gan labākos, gan sliktākos, - šajos gadījumos runa ir par to, ka izdzīvo veiksmīgākie.”
Delērs vēl saka: „Galvenais ir fosiliju datēšana. Ģeologu valodā runājot, tās ir pavisam, pavisam nesenas, kaut gan diezgan vecas salīdzinājumā ar cilvēces vēsturi. Tās vēstī par milzīgām izmaiņām, jo fauna un flora pilnībā pārvietojusies tūkstošiem jūdžu attālumā. Pastāv arī daudz visai nenormālu apbedījumu. Gadās sastapt jūras dzīvniekus līdzās putniem un sauszemes dzīvniekiem, ogles blakus tropisko jūru ežiem un citas dīvainības.”
Tātad pēdējā globālā katastrofa notikusi 9500 gadus pirms Kristus dzimšanas!