Ēzops (IV gs.pmē.)
Aisōpos.
Frīģiešu vergs Senajā Grieķijā, dzejnieks, tiek uzskatīts par fabulu žanra radītāju (Kanonizatoru).
Ēzopa fabulas. Ēzopam piedēvēja gandrīz visus antīkajā laikmetā zināmos fabulu sižetus. Krājums "Ēzopa fabulas" (latviski 1978.gadā) ir populāru, ar Ēzopa vārdu saistītu fabulu sakopojums, kas gadsimtu gaitā vairākkārt rediģēts.
Pirmie zināmie Ēzopa fabulu pieraksti radušies ap 300.g.pmē., līdz tam tās izplatījās mutvārdu formā. Ēzopa fabulām raksturīga vienkārša izteiksmes forma, kas savienota ar alegorisku tēlainību. Galvenie personāži - dzīvnieki; idejiskais saturs - pamācība dzīves praktiskajās gudrībās.
Ēzopa valoda. Līdzību valoda, maskēts domu izteiksmes veids. Nedrīkstēdams savas domas izteikt tieši, viņš sacerēja alegoriskas fabulas, no šejienes ieviesies nosaukums - "Ēzopa valoda." Tā lietota galvenokārt cenzūras apstākļos, tajā izmantota alegorija, perifrāze, eifēmisms, ironija, satīra.
Apgalvoja, ka gulbis pirms nāves izdod šausmu pilnu ķērcienu – „pirmsnāves dziesmu.”
Plosās gluži kā pazīstamais Kūmu ēzelis. — Te domāta Kūmās (pilsēta Kampānijā) stāstītā Ēzopa fabula par ēzeli, kurš, tērpies lauvas ādā, baidījis ļaudis, taču garo ausu dēļ pazīts, nopērts un atdzīts savā mītnē.
Saites.
Sengrieķu literatori.
