Epiktēts (~50.-138.g.)
Epictetus.
Grieķu filozofs stoiķis, morālists, radījis mācību par iekšējo brīvību un garīgo neatkarību, ko nenosaka priekšmetu objektīvais stāvoklis, bet gan cilvēka attieksme pret tiem.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 50.gadu.
Bijušais frīģiešu vergs, pēc brīvlaišanas filozofijas skolotājs Romā.
89.gadā kopā ar citiem filozofiem padzīts no Romas, apmetās Ēpeirā.
Ar Domitciāna 92.gadā atjaunoto Vespasiāna ediktu viņu piespieda pārvākties no Romas uz Ēģipti.
Miris 138.gadā.
Epiktēta mācību pierakstījis viņa skolnieks Arriāns, saglabājušies "Epiktēta prātojumi" u.c. darbi. Viņa mācībā, ko iedala fizikā, loģikā un ētikā, filozofija tika reducēta uz ētiku. Epiktēts pauda pasīvu protestu pret verdzību, atzina cilvēku un tautu vienlīdzību, cilvēku iekšējo brīvību, aicināja nekurnēt par likteni un tikumiski pilnveidoties, priecāties par esošo.
Epiktēta mācība ietekmēja Romas eklektiņu mācības un kristīgo ētiku.
Saites.
Stoicisms un stoiķi.
Sengrieķu filozofija un filozofi.
