Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Etrusku civilizācija (~700.g.pmē.-II gs.mē.)

Etrusku civilizācija valdīja Itālijas vidienē sākot ar 700.g.pmē. līdz I un II gs.pmē., kad to zemes iekaroja un iedzīvotājus asimilēja Romas republika.

Vēsture. Etruski apmetušies Apenīnu pussalā IX gs.pmē. Saskaņā ar populārāko versiju, etruski esot pārcēlušies šurp no Mazāzijas. Šai versijai par labu runā vairāki fakti: ertruski skulptūrām izmantoja mālu, kas raksturīgi Mazāzijas tautām (grieķi deva priekšroku akmenim); XIX gs. lemnas salā tika uzieta kapu plāksne ar neparastu uzrakstu - burti bija grieķu, taču savirknēti negrieķiskā kārtībā un uzraksts kopumā līdzinājies etrusku uzrakstiem.
Viena no hipotēzēm pauža, ka Villano kultūra bijusi agrīna etrusku kultūra, tomēr tikpat labi tā varētu būt pilnīgi neatkarīga kultūra, kuru etruski ir izspieduši.
Etrusku civilizācijas uzplaukums. VII-VI gs.pmē. etruski bija pakļāvuši lielāko daļu Apenīnu pussalas. Etrusku valdīšanā bija arī Korsikas sala, ko vēlāk pārņēma kartāgieši, ar kuriem etruski kādu laiku bija savienībā.
Etruski tirgojās ar Feniķiju un tās kolonijām, kā arī Grieķiju un tās kolonijām. No grieķiem etrusku mākslinieki aizguva daudzus mākslinieciskus paņēmienus un mitoloģiskus tēlus.
Etruski dzīvoja galvenokārt pilsētās, kuras savā starpā veidoja noslēgtu savienību. Galvenās bija tā sauktā divpadsmit pilsētu savienībā ietilpstošas pilsētas Tarkvīnija, Kēra, Arēta, Klūzija. Katrai pilsētai bija savs valdnieks, tāpēc etruski tā arī nekad neizveidoja centralizētu valsti.
Sākotnēji etrusku valdnieka amats tika nodots mantošanas kārtībā, bet vēlākos laikos tika iedibināta paraža valdnieku ievēlēt katru gadu.
Ir lasīts, ka uzplaukuma laikā etrusku esot bijis tikai ap 25 000 (nezinām, kā to ir varēts konstatēt!).
Etrusku civilizācijas noriets. Taču V gs.pmē. otrajā pusē etrusku varenība sāka vājināties. Etrusku varu vājināja tās nemitīgās cīņas ar grieķu kolonijām Apenīnu pussalas dienvidos, kā arī tas, ka pussalas vidienē, Latijas novadā, veidojās un nostiprinājās Romas valsts, kura sākot ar V gs.pmē. sāka pakļaut arī etrusku apdzīvotās un kontrolētās teritorijas.
Etrusku bronzas kaujas rati nespēja pretoties romiešiem. I un II gs.pmē. etrusku zemes iekaroja un iedzīvotājus asimilēja Romas republika. Ap 280.g.pmē. visas etrusku zemes atradas pilnīgā Romas varā. I gs.pmē. romieši etrusku zemē sāka nometināt savus izdienējušos karavīrus - veterānus un visur ieviesa latīņu valodu. Etruski pamazām sajaucās ar romiešiem un citām Apenīnu pussalā dzīvojošām ciltīm, zaudējot savu identitāti.

Etrusku kultūra. Jau VI gs.pmē. etruski varēja lepoties ar augstu zemkopības, amatniecības un metalurģijas līmeni. Viņu apdzīvotajās zemēs bija daudz resursu - akmens, māls, dzelzs, koki. Etruski piekopa arī pirātismu.
Katrā pilsētā tie obligātā kārtā slēja trīs svētnīcas - Jupiteram, Junonai un Minervai, arī trīs vārtus, izveidoja trīs ielas.
Etruski uzcēla pašu lielāko hipodromu - Romas Lielo cirku.
Arī gladiatoru cīņām ir etrusku izcelsme - karagūstekņus ziedoja dieviem, taču cīnoties tiem bija iespēja saglabāt dzīvību.

Etrusku civilizācijas atstātais kultūrvēsturiskais mantojums. Romieši no etruskiem pārņēma valsts iekārtas pamatus, alfabētu, daudz ko no celtniecības tehnikas un pilsētu plānošanas pamatiem. Etruski atzīmēti gan kā vīna darīšanas mākslas un rakstības ieviesēji Vidusjūras ziemeļu piekrastē, gan kā izcili tēlnieki un metāla apstrādātāji. Tieši etruski, cita starpā, esot iemācījuši romiešiem būvēt ceļus, daudzi no kuriem pastāv vēl šodien.
Vācijā uziet kremēšanas urnas, kas visai līdzinās etrusku gatavotajām.

Etrusku civilizācijas izpēte. Romas imperators Klaudijs I gs.pmē. esot sagatavojis "Etrusku vēsturi" 20 sējumos, taču diemžēl tie sadeguši Aleksandrijas bibliotēkā.
Vislielākie arheoloģijas atklājumi etrusku vēsturē veikti XX gs. Atraktas daudzas krāšņas kapenes, izpētītas etrusku plsētas Tarkvīnija, Vulči, purvos nogrimusī Spina.

Saites.
Etrusku mitoloģija.
Toskāna.

Saites.
Etruski.
Etrusku civilizācijas centri.