Etoloģija, etologi
Ēthos - "paraža," "ieradums" (grieķu val.).
Bioloģijas nozare, pas pētī dzīvnieku izturēšanos.
Vai tā ir arī zinātne par skudrām???!!!
Etoloģijas mērķis ir izzināt dzīvnieku izturēšanās ģenētiskos pamatus, tās evolūciju, noskaidrot dzīvnieku sazināšanos, iekšugu un starpsugu grupējumu veidošanās mehānismus, sugu specifisko izturēšanos un tās pārmaiņas cilvēka darbības ietekmē.
Etoloģijas pētījumu pamatmetode ir etogrammu sastādīšana - konkrētu izturēšanās aktu morfoloģijas apraksts; to sastādīšanai lieto objektīvas reģistrācijas metodes (kino, skaņu ierakstu u.c.). Dzīvniekus parasti novēro dabiskos apstākļos un arī laboratorijās, pastiprinot vai izslēdzot kāda apkārtējās vides faktora iedarbību. Kopumā etoloģija ir kompleksa zinātne, kas cieši saistīta ar fizioloģiju, ekoloģiju, ģenētiku, zoopsiholoģiju.
Vēsture. Pirmās ziņas par dzīvnieku izturēšanos dabiskos apstākļos rodamas XVIII-XIX gs. franču zinātnieku Ž.Bifona, Ž.Kivjē un Ž.Fabra darbos. Terminu "etoloģija" ieviesis franču zoologs E.Žofruā Sentilērs 1859.gadā.
Turpmākajā etoloģijas attīstībā nozīmīga bija Č.Dārvija (Lielbritānija) evolūcijas mācība. Tajā parādīts, ka dzīvnieku izturēšanās (tāpat kā anatomiskās pazīmes) veidojas iedzimtības, mainības un dabiskās izlases ceļā.
XIX gs. beigās un XX gs. sākumā Č.O.Vitmens (ASV) un O.Heinrofs (Vācija) eksperimentāli pierādīja, ka dažas izturēšanās formas ir iedzimtas, savā izpausmē pastāvīgas un sugai specifiskas.
Par patstāvīgu bioloģijas un zooloģijas nozari etoloģija izveidojās tikai XX gs. 30.gados. Par tās pamatlicējiem atzīst K.Lorencu (Austrija) un N.Tinbergenu (Nīderlande). Etoloģijas pētījumus koordinē Starptautiskā etologu komiteja. Regulāri notiek starptautiski etologu kongresi - 15.kongress notika 1977.gadā ASV. Iznāk periodiskie izdevumi.
Saites.
Zooloģija un zoologi.
