Ēsteri
Skābju atvasinājumi, kuru molekulā hidroksilgrupas ūdeņraža atoms ir aizvietots ar organisku grupu (R).
Zināmi karbonskābju ēsteri R'COO-R, kā arī neorganiskie un elementorganisko skābju ēsteri XnE-O-R (E ir, piemēram, B, N, O, S, P, Si; X - dažādi atomi vai grupas).
Cikliskos ēsterus sauc par laktoniem.
Ēsteri lielākoties ir šķidrumi ar patīkamu smaržu, slikti šķīst ūdenī, labi - organiskos šķīdinātājos. Sārmu vai stipru skābju ūdensšķīdumos ēsteri hidrolizējas par skābi un spirtu; ar amonjaku vai amīniem veido skābju amīdus. Neorganisko skābju ēsteri alkilē nukleofīlos reaģentus. Daudzi karbonskābju ēsteri stājas Klaizena kondensācijas reakcijā.
Ēsterus iegūst ēsterificēšanās reakcijā; tie rodas, arī spirtiem un fenoliem iedarbojoties uz skābju atvasinājumiem - hlorīdiem, anhidrīdiem.
Ēsteri sastopami dabā - tauki, eļļas, vaski, nukleīnskābes. Karbonskābes ēsterus izmanto par šķīdinātājiem, mākslīgām augu esencēm, plastifikatoriem, par izejvielu polimēru un organikas sintēzē. Neorganisko un elementorganisko skābju ēsterus izmanto par alkilētājiem (sulfātus), sprāgstvielām (nitrātus), insekticīdiem un indīgām kaujas vielām (fosfātus, alkilfosfinātos), monomēriem (alkoksisilānus).
Ēsteri ēteriskajās eļļās. Vieni no ēterisko eļļu komponentiem.
Saites.
Ēsterificēšanās reakcijas.
