Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Svēdenborgs, Emanuels (1688.-1772.g.)

Zviedru filozofs, zinātnieks un mistiķis, kas grāmatās aprakstīja savus astrālos ceļojumus uz paradīzi un elli, kā arī saskari ar eņģeļiem.

Bez tam viņš bija arī pazīstams zinātnieks, kas 1743.gadā paziņoja, ka Dievs tam uzticējis misiju paziņot pasaulei par jaunu kristietību. Astrālo ceļojumu laikā eņģeļi tam devuši pamācības, kuras tas izklāstījis veselās 40 grāmatās! Viss tas kalpoja par Jaunās Jeruzālemes baznīcas mācības pasludināšanu, jebšu Jaunajai Baznīcai, kas tika nodibināta Londonā 1778.gadā.

Dzīvesgājums. Piedzima Stokholmā 1688.gada 29.janvārī. Vecumā no 4–12 gadiem viņa domas esot pastāvīgi vērstas pie dieva. Viņš daudzkārt tika runājis lietas, kas pārsteigušas viņa vecākus un likušas tiem paziņot, ka ar viņu bērna muti runā eņģeļi.
Ieguva izglītību Upsalas universitātē. Pēc tam Emanuels ceļoja pa Eiropu, tikās ar slaveniem zinātniekiem, bet pēc tam kļuva par asessoru kalnrūpniecības departamentā.
1734.gadā iznāca viņa slavenais darbs filozofijas un mineroloģijas laukā. Turpmākajos 15 gados Svēdenborgs apguva visas zinātnes, veica fundamentālus atklājumus. Kad viņam bija jau 60 gadu, pievērsās teoloģijai un mistikai, nodibināja jaunu garīgu biedrību.
Filozofs Imanuels Kants rakstīja, ka 1759.gadā, ieradies Londonā no Gēterborgas, Svēdenborgs redzējis briesmīgā Stokholmas ugusgrēka vīziju un bijis satriekts. Viņš pārsteidzis draugus ar detalizētu nelaimes pārstāstu, minot vārdos liesmu apņemtās ielas un nodegušās mājas. To apstiprināja pēc divām dienām atbraukušais kurjers.
Svēdenborgs apgalvoja, ka ir runājis ar Merkūra gariem. Viņš stāstīja par garu pasaules brīnumiem.
Pirms savas nāves 85 gadu vecumā 1772.gada 29.martā doktoram Hartlijam viņš teica: „Es neesmu uzrakstījis neko tādu, kas nebūtu taisnība; jo tālāk, jo vairāk jūs to apjautīsiet”. 

Svedenborgs pats izšķīra vairākas astrālās pasaules uztveres. Lielāko laika daļu viņš atradās stāvoklī, ko pats sauca kā „būt garā” (nejaukt ar „būt kunga dūšā”!).

„Tā kā ar cilvēka garu tiek domāts kāpar viņa prātu, tad „būt garā,” par ko reizumis tiek runāts Svētajos rakstos, nozīmē stāvokli, kurā prāts ir atdalīts no miesas; un tā kā tādā stāvoklī pravieši redz to, kas eksistē garīgajā pasaulē, to sauc par „Tā Kunga vīziju.” Viņu stāvoklis līdzinājās pašiem eņģeļiem un gariem, kas mita tai pasaulē. Tādā stāvoklī cilvēka gars – tas ir, viņa prāts, par ko jau tika runāts, - var tikt pārnests no vienas vietas uz otru, bet miesa paliek esošajā stāvoklī. Tieši šādā stāvoklī es atrodos jau divdesmit sešus gadus, tikai ar to atšķirību, ka garā un vienlaikus arī miesā, un tikai reizēm es atrodos ārpus ķermeņa.” (Svedenborgs, Compendium)
Ar šo citātu Svedenborgs vēlas pateikt, ka ceļojot astrālā viņš vienlaikus apzinājies arī savu esamību fiziskajā ķermenī. Viņš nav kritis transā un nav zaudējis savas fiziskā ķermeņa izjūtas, kā tas raksturīgs, piemēram, šamaņiem un raganām.

Svedenborgs ir pārdzīvojis arī divu citu veidu „lidojumus,” par kuriem gan rakstījis ārkārtīgi reti. Pirmais – „atteikšanās no miesas,” kas sakrīt ar raganu lidojumiem. Otrais tēlots kā dziļu pārdomu vai pusmiega stāvoklis, kurā viņš bija zaudējis savas fiziskās atrašanās vietas izjūtu. Tādā brīdī viņu varēja pārņemt gars, pats viņš apgalvo, ka kas tāds arī tika noticis:
„Eksistē divu veidu neparastas vīzijas, kurās esmu bijis tikai vienu reizi, lai apjaustu to dabu un ko tās nozīmē, mēs lasām par to Rakstos, it kā daži pārdzīvojuši „atteikšanos no ķermeņa,” bet citi tikuši „Gara aiznesti citās robežās.”
Kas attiecas uz pirmo, tas ir uz atteikšanos no ķermeņa, tad cilvēks nonāk stāvoklī starp sapni un nomodu, tomēr uzskatot pašu sevi pie pilnas atmiņas un apziņas esam. Visas viņa jūtas pilnā savā spēkā, ne tikai redze un dzirde, bet arī paša oža, kas pat mēdz būt smalkāka un maigāka, kā jebkad nomodā, ķermenī. Tieši šajā apziņā es redzēju garus un eņģeļus pilnīgi dzīvus. Es sarunājos ar tiem, dzirdēju to runas un, sev pašam par brīnumu, varēju tos pat sajust; šai stāvoklī starp mani un viņiem nebija nekā miesiska. Tas arī ir tas pats stāvoklis, par kuru stāsta, ka cilvēks tad ir atdalīts no ķermeņa un pats nemaz nezin vai atrodas vēl savā ķermenī vai jau to pametis. Šādā stāvoklī es biju nonācis tikai reizes trīs vai četras, lai apjaustu to un pārliecinātos, ka gariem un eņģeļiem arī ir jūtas, tāpat kā cilvēkam, kad viņa gars šķirts no miesas.
Kas attiecas uz otro, tas ir tikt gara aiznestam citās robežās, tad arī tas divas vai trīs reizes tika man parādīts ar dzīvu pieredzi. Minēšu vienu piemēru: sarunājoties staigājot ar gariem pa pilsētas ielām un laukiem, necik arī nemaldoties un uzskatot sevi pie pilnas atmiņas esam un ikdienišķā stāvoklī, cita starpā man bija vīzija un es redzēju mežus, upes, ēkas, zāles, cilvēkus un ko citu. Pēc vairākām stundām tādas pastaigas es piepeši iekritu savā miesiskajā redzē, apzinoties, ka neesmu vairs tur kur biju. Tādējādi es, galēji izbrīnīts apjautu, ka esmu bijis tādā stāvoklī, par kuru to baudījušie runāja, ka bijuši garā un tikuši gara aiznesti citās robežās. Šai stāvoklī necik nedomā par ceļu, pa kuru ej, lai gan esi nogājis daudz jūdžu, nedomādams par laiku, kaut gan būtu pagājušas daudzas stundas un pat dienas, un nepazīdams nogurumu: cilvēks tiek vadāts pa neapjaustiem ceļiem un nekļūdīgi līdz noteiktai vietai.”

Darbi. Savus neparastos piedīvojumus izklāstījis vairāk nekā 40 grāmatās.
1734.gadā nāca klajā viņa slavenais darbs filozofijas un mineroloģijas laukā, ar kuru viņš pārsteidza savus līdzgaitniekus. Tajā viņš izklāstīja atomāro teoriju, Zemes un citu planētu izcelšanos no Saules, gaismas viļņveida dabu, nebulāro Saules sistēmas izcelšanos, termodinamiku utt. 

Nospiedums civilizācijā.
Rīgā, Pirmās repubikas laikā Svedenborgam bija biedrība.

Avoti.
"A Compendium of the Theological Writings of Emanuel Swedenborg." Ņujorka: New Jarusalem Publishing House, 1997.g.

Saites.
Mistiķi.