Frederiks IV (1699.-1730.g.)
Dānijas un Norvēģijas karalis no 1699. līdz 1730.gadam, tieši Lielā Ziemeļu kara laikā.
Radniecība. Tēvs - Kristiāns V, iepriekšējais karalis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1671.gada 11.oktobrī.
Kāpis tronī 1699.gadā.
Dalība Lielajā Ziemeļu karā (1699.-1721.g.). Noslēdza savienību pret Zviedriju ar Poliju un Krieviju, tātad bija krievu ķeizara Pētera I sabiedrotais.
Uzsākdams Lielo Ziemeļu karu, 1700.gadā Dānijā ielauzās zviedru karalis Kārlis XII un piespieda Frederiku IV noslēgt separāto Travendāles miera līgumu.
Pēc krievu uzvaras Poltavas kaujā Frederiks IV 1709.gadā no jauna uzsāka karu ar Zviedriju, un ieguva Dānijai Šlēzvigu.
Sakāve pie Hadebušas. Pēc zviedru sakāves pie Poltavas pretzviedru koalīcija guva panākumus. 1712.gadā tā ieņēma visus zviedru valdījumus vācu zemēs Baltijas jūras dienvidu krastā, izņemot tikai Štrālzundes pilsētu. Likās, ka zviedri tam pretoties vairs nav spējīgi. Zviedru karaspēka komandieris Magnuss Stenboks varēja cerēt tikai uz to, lai sakautu sabiedrotos katru atsevišķi. Vienu armiju, kas sastāvēja no dāņiem un sakšiem, vadīja karalis Dānijas Frederiks IV. Otrā, daudz lielākā skaitā, bija krievi un sakši. Abas armijas atradās netālu viena no otras. Stenboks stipri riskēja, kad nolēma uzbrukt Frederika IV armijai un izvēlējās to darīt tieši tādēļ, ka tā bija daudz mazāka. Zviedru karavadonim stipri palīdzēja pastāvīgās domstarpības starp dāņiem un sakšiem.
Un tā, zviedru karavadonim bija tikai jāizvēlas izdevīgs uzbrukuma brīdis. Vietas reljefs nebija īpaši izdevīgs, taču zviedriem bija vairāk dižgabalu - 30 zviedru pret 13 dāņu un sakšu. Pats galvenais - krievu armija nepaspēja dāņiem palīgā, lai gan sakšu kavalērija paspēja nonākt līdz Hadebušas pilsētai, pie kuras notika kauja.
Dāņu karaļa karaspēks tika smagi sakauts, visu sabiedroto artilēriju sagrāba zviedri. Kārlis XII līksmoja, uzzinājis par uzvaru, un paaugstināja Magnusu Stenboku par feldmaršalu.
Iekšpolitika. 1701.gadā izdeva deklarāciju par dzimtbūšanas atcelšanu. Tomēr Frederika IV mēģinājums Dānijā ierobežot dzimtbūšanu faktiski tika viņa paša anulēts līdz ar lēmumu piesaistīt dzimšanas vietai zemniekus, kas bija pakļauti karaklausībai.
Miris 1730.gada 12.oktobrī.
