Fergānas ieleja
Auglīga ieleja Vidusāzijā starp Pamira un Tjaņšaņa kalniem, patlaban politiski sadalīta starp Uzbekiju (Ферганская область), Kirgīziju un Tadžikiju.
Lielākā pilsēta - Fergāna.
Vēsture. Zīda ceļa laikos pēc ķīniešu aprakstiem te bijusi brīnišķīga oāze ar vairāk nekā 70 ciemiem un pilsētām.
Vēlākos laikos te valdīja Kokandas haniste, un ieleja lielā mērā nodrošināja tās pārticību.
1573.gadā sava uzplaukuma laikā Fergānu iekaroja Buhāras haniste.
Cariskās Krievijas laikā tāpat te saimniecība ritēja intensīvi. Tika veicināts iedzīvotāju pieplūdums, zemi bez maksas dalīja visiem, kas vēlējās to apstrādāt.
1868.-1867.gados krievu ceļotājs A.Fedčenko pētīja Hisaras-Altaja kalnu sistēmu uz ziemeļiem no Fergānas ielejas, sastādīja pirmo Hisaras-Alaja kalnu sistēmas orogrāfisko shēmu.
1922.gadā par Fergānas apgabala karaspēka komandieri tika nozīmēts sarkanlatvietis Heinrihs Eihe.
Staļins absurdi novilka "padomju republiku" robežas ielejā, tā iedēstīdams še bumbu ar laika degli. Bez tam uz šejieni vēl deportēja citas un svešas tautas - Meshetijas turkus, čečenus, vāciešus u.c. Plus vēl krievu invāzija. Bābele... Tā Fergānas ieleja tika padarīta par pārapdzīvotu.
Sabrūkot PSRS, ielejā izraisījās asiņaini nemieri. Caur šejieni iet arī narkotiku tranzīts.
Ieeja ir pārapdzīvota (te dzīvo tikai 8 miljoni Uzbekijas iedzīvotāju vien), tajā notiek intensīva lauksaimniecība un kokvilnas audzēšana. Lauksaimnieciski visauglīgākā vieta Vidusāzijā, jo ienākas vairākas ražas gadā. Te aug aprikozes, kokvilna, arbūzi, vīnogas, kartupeļi, kvieši u.c.
Fergānas ielejas perifērijā raksturīga adīru ainavas.
Aplūkojamie objekti.
Dalverzīnas apmetne. Ielejas austreņu daļā.
Ali kaps Fergānas ielejā. Kalīfs Alī (656.-661.g.) nekad nav bijis šeit.
Saites.
Fergānas alas Atnācēja zīmējums.
