Buhāras haniste (XVI gs. -1920.g.)
Feodāla valsts Vidusāzijā no XVI gs. līdz XX gs. sākumam.
Vēsture. XVI gs. dibinājusi Šeibanīdu dinastija.
Līdz XVI gs. beigām valsts galvaspilsēta bija Samarkanda.
XVI gs. karoja pret Abāsa I persiešiem.
XVI gs. 2.pusē sasniedza uzplaukumu, kad iekaroja Balhu (1573.g.), Fergānu (1573.g.), Taškentu (1576.g.), Horezmu (1593.-1594.g.) u.c. teritorijas.
No XVI gs. beigām hanistē valdīja Aštarhanīdu dinastija, kas par galvaspilsētu padarīja Buhāru.
1717.gadā Hivas hanistē gāja bojā krievu poručika Aleksandra Bekoviča-Čerkaska (Александр Бекович-Черкасский) ekspedīcija. Šī neveikme neapturēja Pēteri I un drīzi tika noorganizēta Austrumu ekspedīcija (Ориентальная экспедиция) ar itāli Florio Beneveni vadībā. Ekspedīcija aiztika līdz Buhāras hanistei, tomēr tālāk tikt nespēja.
1740.gadā Buhāras hanisti iekaroja Persija.
1747.gadā varu ieguva Mangitu dinastija, kuras pārstāvji sevi sauca par emīriem - Buhāras emirāts. Iedzīvotāji atradās smagā feodālā jūgā un notika vairākas sacelšanās - viena no lielākajām bija 1821.-1825.gados.
No 1868.gada bija Krievijas impērijas vasaļvalsts.
Buhāras emirāta sagrāve (1920g.). Pēc Buhāras KP (dibināta 1918.g.) aicinājuma 1920.gada 23.augustā sākās bruņots dumpis Buhārā. Kā vienmēr komunisti iniciētos dumpjos, "darbaļaudis lūdza padomju krievijas palīdzību," kura nekavējoši arī tika sniegta.
Lielinieku Sarkanā armija 1920.gada 29.augustā sāka uzbrukumu Buhāras emirātam. Krievu lielinieku regulārās armijas daļas ap 9000 vīru sastāvā M.Frunzes vadībā kopā ar aptuveni 5000 lielu buhāriešu vienību sakāva Buhāras emīra karaspēku - 16 000 vīru un beku vienības vairāk kā 27 000 vīru. 1920.gada 2.septembrī lielinieki ienēma Buhāru, tika gāzts pēdējais Mangitu dinastijas emīrs un nodibināta Buhāras Tautas padomju republika.
Saites.
Buhāra.
