Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Gūtenbergs, Johans (1393./1406.-1488.g.)

Johannes Gutenberg.
Grāmatu iespiešanas tehnikas izgudrotājs, izgudroja pirmo aparātu burtstabiņu liešanai.

Dzīvesgājums. Dzimis laikā no 1393.-1406.gadam, dzīvojis vācu pilsētā Maincā, bijis naudas kalējs.
30.-40.gados izgudroja grāmatu iespiešanas tehniku. Pēc ilga un neatlaidīga darba viņš sāk aizliet no metāla atsevišķus burtus (literas). No tiem viņš izveidoja salikuma rindas un lapaspuses, saliekot tos rāmītī. No salikuma novilka tekstu uz papīra. Kad lapa bija iespiesta, salikumu varēja izjaukt un burtus izmantot no jauna. Ar izjaucamā alfabēta palīdzību Gūtenbergs spēja salikt jebkādu tekstu.
Tālāk Gūtenbergs izgudroja arī iespiedmašīnu un ātri nožūstošu tinti.
Pirmo iespiesto grāmatu J.Gūtenbergs izdeva ap 1445.gadu.
1456.gadā J.Gūtenbergs nodrukāja arī bībeli.
No tā laika Eiropā strauji sāka izplatīties grāmatu iespiešanas māka. Pasaulē iekārtoja tipogrāfijas un bibliotēkas strauji pildījās grāmatām. Pēc 24 gadiem Eiropā bija jau 111 tipogrāfijas.
Tamdēļ arī baznīca pakāpeniski sāka zaudēt savu ietekmi skolās un zinātnē. 
Miris 1488.gadā.

Aplūkojamie objekti. 
Laukums un piemineklis Strasbūrā. Atrodas vecpilsētā netālu no Strasbūras katedrāles.

Avoti.
Tā šo izgudrojumu vērtē Hartmana Šendelsa 1493.gadā uzrakstītajā pasaules hronikā: "(Caur drukas mākslu) dārgās rakstniecības un zinību vērtības, kas ilgu laiku bija gulējušas vecās grāmatās, iznāca gaismā. Tagad daudzas... grāmatas varēja sagatavot bez lielām izmaksām.Ja šī māksla būtu atrasta ātrāk, tad... daudzi Līvija un Plīnija (seno romiešu zinātnieku)... darbi nebūtu zaudēti."

Maincas bīskaps, 1485.g.: "Kad mēs caur mācītiem vīriem tā saukto dievišķo grāmatu drukas mākslu... ieguvuši esam, tomēr mums jānorāda, ka zināmi cilvēki... izmanto šo mākslu sliktos nolūkos... Tāpēc mums jāraugās, lai grāmatas..., tautas rokās nonākot, nenodarītu skādi... (un)...pirms drukāšanas tiktu no mūsu universitātes doktoriem caurlūkotas..."

Kāda zinātnieka vērtējums tiesas runā 1740.g.: "Par naudu, ar kuru agrāk varēja nopirkt kādas divas vai trīs grāmatas, tagad var nopirkt veselu lasītavu, kas agrāk tikai pasaules varenajiem un dižciltīgajiem bija pieejams, tas tagad nav parastajai tautai aizliegts... Īsā laikā Eiropa tika piepildīta ar mākslu un zinātni..."