Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Gustavs II Ādolfs (1611.-1632.g.)

Gustav II Adolf.

Zviedrijas karalis no 1611. līdz 1632.gadam, karavadonis un reformātors.

Radniecība. Tēvs - Kārlis IX.

Dzīvesgājums. Dzimis 1594.gadā.

Ārpolitika. Karavadonis un kara mākslas reformators, daudz karojis. Ārpolitikā centās iegūt varu pār Baltijas jūru un tās piekrasti.
Karš ar Dāniju no 1611.-1613.g.
Karš ar Krieviju no 1614.-1617.g.
Devās arī karagājienā uz Vāciju.

Karš pret poļiem (1621.-1629.g.). 1621.gadā karalis Gustavs II Ādolfs atsāka karu Livonijā un tai pat 1621.gadā viņa rokās krita Rīga. Viņš ar savu karaspēku izcēlās malā pie Rīgas un aplenca pilsētu. Pēc 6 nedēļu pretošanās Rīgas aizstāvji padevās. Tad karalis ieņēma Livoniju līdz Aiviekstei, kas kļuva par robežu ar Latgali. Rīgas naudas kaltuve ražoja zviedru karalim naudu karam.
1626.gada 17.janvārī sakāva poļus pie Valles. Gustavs II Ādolfs ar 5000 kareivjiem devās uz Bausku un Valles apkaimē sadūrās ar apmēram 4 tūkstošiem poļu kareivju, kurus sakāva. Kaujā poļi zaudēja ap 1200 kritušo, visu artilēriju un vezumus. Šī uzvara nostiprināja zviedru stāvokli Baltijā. Tālākā karadarbība norisa Prūsijā.
1626.gadā pie Krustpils notika sīvas kaujas zviedru-poļu kara laikā. Stāsta, ka pils tuvumā poļu karotāji norāvuši zviedru karalim Gustavam II Ādolfam bruņucepuri, un tikai pēdējā brīdī viņš ar grūtībām aizbēdzis no kaujaslauka. Neapšaubāms ir fakts, ka tai kaujā zviedri tika sakauti.
Karš ar mainīgām sekmēm turpinājās līdz 1629.gadam, kad noslēdza pamieru Altmarkā. Zviedri paturēja lielāko daļu Livonijas. Gustavs II Ādolfs deva zviedru ģenerālgubernatoram Juhanam Šitem (Johan Skytte) tālejošas pilnvaras, un pats atstāja Livoniju. Pēc viņa norādījumiem jaunajā provincē bija jānostiprina paklausība likumiem un jāatjauno evaņģēliski luteriskā baznīca, kā arī jāveicina tautas izglītība.

Trīsdesmitgadu karā. 1930.gadā zviedru karalis ar kaujās rūdītu karaspēku no Livonijas devās karot tālāk Eiropā. Izcīnīja vairākas uzvaras pār Hābsburgu armiju - 1631.gadā kaujā pie Braitenfeldas, 1932.gadā kaujā pie Leksas upes. Kritis 1632.gadā kaujā pie Licenes.

Iekšpolitika. Reformēja valsts pārvaldi, nodokļu sistēmu un tiesu - izdeva tiesu vešanas kodeksu. Nostiprināja aristokrātijas lomu, dāvināja muižniekiem zemi.
Izveidoja regulāro armiju no birģeriem un zemniekiem.

Ekonomika. Veicināja ražošanas uzņēmumu un pilsētu attīstību.

Gustavs II Ādolfs Latvijā. 1621.gadā ieņēma Rīgu un Vidzemi.
Vidzemes provincē ieviesa vairākas reformas, to skaitā Vidzemes tiesu reformu, 1632.gadā ierīkoja pastu un pasta stacijas, nodibināja labības monopolu.
Rīgā (arī Tērbatā) nodibināja ģimnāziju.
Ar Gustava II Ādolfa rīkojumu evanģēliski luteriskā baznīca Vidzemē kļuva par valsts baznīcu, bet katolismu aizliedza. Karalis iecēla par virsmācītāju Hermani Samsonu (to lieliski atainoja aktieris Kārlis Sebris leģendārajās latviešu filmās „Vella kalpi” un „Vella kalpi Vella dzirnavās”).

Izglītība. Gustavs II Ādolfs ierīkoja ģimnāziju Tērbatā (Dorpatas ģimnāzija - Igaunija), kuru pēc sava skolotāja un padomdevēja J.Šites (vēlāk Vidzemes ģenerālgubernators) 1632.gadā pārveidoja par Academia Gustaviana (par godu pats sev). Tērbatas universitāte kļuva par pirmo universitāti luterāņu Baltijā.
Gustavs II Ādolfs ieviesa vēl jaunu 3-5% muitas likmi no to preču vērtības, kuras pārvadāja caur Rīgas ostu.

Nāve. Kritis 1632.gadā kaujā pie Licenes Septiņgadu kara laikā. Pārvests uz Zviedriju.

Aplūkojamie objekti.
Gustava II Ādolfa piemineklis Tērbatā. Skvērā aiz universitātes.

Nospiedums civilizācijā.
Gustavianum. Upsalas universitātes muzeja ēka, kas nosaukta karaļa Gustava II Ādolfa vārdā, jo viņš ap 1620.gadu universitātei dāvināja vairākas ēkas.

Saites.
Zviedrijas karaļi (?-patlaban).