Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Gebeklitepe

Gebekli-Tepe - "nabas kalns."

Atrašanās vieta. Atrodas Turcijas DR netālu no Sanliurfas pilsētas Gebeklitepes jeb Nabas uzkalnā. Tas ir netālu no Sīrijas un Irānas robežpunkta. Mednieku-vācēju uzceltais megalītiskais komplekss atrodas reģionā, kas zināms kā viena no vietām, kur notikusi cilvēces vēsturē senākā pāreja no mednieku-vācēju uz zemkopju-lopkopju ekonomiku.

Vēsture. 9600.g.pmē. nezināmi celtnieki uzcēla milzu templi. Kulta komplekss ticis izmantots laikā no 9500.-7300.g.pmē.

Arhitektūra. Uz pakalna izvietojošos svētvietu veido 20 no akmens būvētas apļveida celtnes.
Pats templis sastāv no virtenes apakšzemes telpu orientērtu Z-D virzienā, kurās var iekļūt vai nu caur durvīm dienvidos, vai arī caur kvadrātainām atverēm griestos. Talpas iekšpuse atgādina tumšu alu, kas izcirsta pakalna nogāzē. Pēdējā no telpām atrodas pie pakalna virsotnes.

Atklāšana un izpēte. Pirmais kompleksa paliekas uzgāja kāds vietējais zemnieks, kas te apara lauku un pamanīja sasistu kolonnu ar grebumiem. Viens pēc otra sāka parādīties tās fragmenti un zemnieks tos sakrāmēja uz nožogojuma lauka malā, lai tos vēl vairāk nesabojātu. Pēc tam jaunumu paziņoja tuvējam Sanliurfas pilsētiņas muzejam.
Klausa Šmita vadītie izrakumi (1995.-2014.g.). Rezultātā pirmais te ieradās Stambulas Vācu arheoloģijas institūta pārstāvis Dr.Klauss Šmits. Viņš noteica, ka tas varētu būt agrīnā neolīta laika atradums, līdzīgi netālajai Nevaličoras apmetnei kaimiņu Hilvanas apriņķī, kur izrakumus 80. un 90.gadu mijā vedis viņa kolēģis Haralds Hauptmans. Līdz ar Ataturka aizsprosta uzbūvēšanu uz Eifratas upes senā svētvieta nonāca zem ūdens. Spriežot pēc akmens griezumu stila, abi kompleksi piederējuši pie vienas un tās pašas kultūras, lai gan senākais Nevaličoras slānis tika datēts ar 8400.g.pmē.
Izrakumi Gebeklitepē sākās 1995.gadā un turpinājās katru vasaru. Tos vadīja Dr.Klauss Šmits un arheologi vēl nav tikuši līdz senākajam slānim, tādēļ komplekss var izrādīties pat vēl senāks par 9500.g.pmē.
9 ha lielo Gebeklitepes kompleksu zinātnieki uzskata par pirmo lielo celtni un pirmo zināmo celtni. "Tas ir monuments vispārākajā pakāpē" - izsakās Luks Birgins. Tas uzcelts 6000 gadus pirms Ēģiptes piramīdām.
Arheologi Gebeklitepes pakalnā atraka apļveida (jebšu 3 kvadrātiskas celtnes no 8-12 m augstumā) celtņu drupas, vairākus desmitus no 3-6 m augstas kolonnas. Daudzas no atraktajām kolonnām sver pat 50 tonnas. No viena akmens bluķa izcirstās kolonnas rotā grifu, lauvu un citu dzīvnieku bareljefi. Ir pamatots jautājums, kas pirms 11 600 gadiem Turcijas DR Gebeklitepes uzkalnā uzcēla megalītisku celtņu kompleksu? Tapat grūti atbildams jautājums ir par to, kā tajos laikos bija iespējams pārvietot un uzstādīt daudztonnīgas kolonnas? Gebeklitepes kompleksu uzcēla mednieki un augu vācēji, kuri nepazina zemkopību, lopkopību un podniecību. Gebeklitepē nebija pilsētu. Netika atrastas ne dzīvojamo ēku paliekas, ne ūdens.
Klausa Šmita atklātais megalītisko celtņu komplekss sastāv no apļveida celtnēm, kuru vidū paceļās T veida stēlas. Izmantojot radioaktīvā oglekļa analīzes, kompleksa būvniecība datēta ar aptuveni 9600.g.pmē. Arheologi pagaidām nav atrakuši visu kompleksu, taču ģeoradars rāda, ka zem gruvešiem neatraktas atrodas vēl vairākas apļveida būves.

Kompleksa "apglabāšana." Ir vēl viena mīkla, kas vācu arheologus mulsina. Proti, pirms 9500 gadiem akmens laikmeta arhitekti kompleksu aizbēra ciet (līdzīgi kā apraka olmeku bazalta galvas, Sardīnijas nuradžus un Tules atlantus!). Kāpēc viņi tā darīja? Zinātnieki uz šo jautājumu vēl nespēj atbildēt. Kā saka Dr.Klauss Smits kopš viņš veic izrakumus Gebeklitepē, viņš nespēj vien brīnīties. Vēsturē nekā tamlīdzīga neesot - tā uzskata Klauss Smits. Senākās arhitektūras formas nav vis mazas un neievērojamas, bet parādās negaidīti monumentālā izpildījumā.

Kolonnas. Arheologi izrakumos atrada masīvas, no kaļķakmens izcirstas T-formas kolonnas - ir atraktas 25 akmens kolonnas. Tikai 2 no tām pilnībā ir atsegtas un nebūt nav lielākās. Tās sver 7,2 tonnas. 
Viena nepabeigta kolonna atrodas akmenslauztuvēs pāris simtus metru no kompleksa un nav tajā iebūvēta. Tā sver pat 50 tonnas un ir 9 m gara.

Akustiskie pētījumi. Apļveida svētnīcas centrā uzslietais kaļķakmens monolīts, kā stāsta pētniece Eniksa, kad pa to uzsita ar plaukstu, „dziedāja.” 

Objekti.
Augšēja kulta ēka.
Centrālā kulta ēka.
Tajā atrodas tievi stabi, kas veido apli ap 6 m diametrā. Taču izvietoti stabi ir kā riteņa spieķi.
Apakšējā kulta ēka.

Ornamenti. Reljefos uz gludajām "T" veida kolonnu virsmām attēlotas lapsas, dzērves, ūdensputni, zirnekļi, mežacūkas, ķirzakas, krokodili, čūskas, plēsīgie putni un lieli kaķi. Kaķa kolonna līdzinās pēc formas kaķim. Reljefu augstā kvalitāte pārspēj visus citus līdz šim zināmos šā laika izstrādājumus. Ir izteikta doma, ka dzīvnieki ir seno klanu totēmi.
Uz vienas no šejienes "T" veida kolonnām izgrieztas čūskas ar sēņu veida galvām: 4 no tām lien lejup, bet viena tām pretī. Uz akmens plakanās priekšējās virsmas ir ornaments no savijušāmies čūskām ar sēņu veida galvām – 8 augšā un 9 lejā. Zem tām atēlots auns - iespējams, spēka simbols.
Uz kolonnas, kura, domājams, attēloja cilvēku ar izgreznotu jostu un tās vidusdaļā reljefā izcirstām plaukstām, vietā kur vajadzētu atrasties rīklei, bija redzami neizskaidrojami simboli.

Kompleksa autori. Tie zinātnei nav pazīstami, bet tiek pieskaitīti pirmskeramiskā neolīta kultūrai (ap 9500.-7300.g.pmē.).

Kompleksa vecums. Uzieto materiālu analīze pēc oglekļa metodes saka, ka svētnīca uzbūvēta ap 9500.g.pmē. vai vēl agrāk. Tātad tas ir par 1500 gadiem agrāk par to pašu Jēriku un par 4000 gadiem agrāk par Čatalhujuku.
Izrakumu vadītājs K.Šmits savā grāmatā "Viņi uzcēla pirmo svētnīcu" (2006.g.) izteicis pieņēmumu, ka komplekss ticis dibināts pirms 12 000 gadu, tātad vēl par 500 gadiem senāk.

Hipotēzes.
Komplekss bija mirušo kulta vieta,
Dzīvnieku barreljefi uz kolonnām atveido mirušo sargātājgarus.

Hipotēze par Gebeklitepi kā kulta vietu vēl jāpārbauda. K.Šmits un H.Hauptmans neatrada pierādījumus tam, ka Gebeklitepē dzīvojuši cilvēki. Tādēļ arī šo vietu sāka uzskatīt par kulta centru. K.Šmits pat piesardzīgi secinājies, ka šeit tikusi pielūgta kāda dievība - "ārpuszemes radība," ko patreiz vēl nav izdevies noteikt.
Pagaidām nav atrasti cilvēku kauli. Zinātnieki cer, ka apbedījumus izdosies atrast zem apļveida celtnēm.
Kas zina, kam būvēts tempļu komplekss Gebeklitepē? Tik daudz zināms, ka tas ir vecākais megalītiskais komplekss pasaulē (to gan tā droši nevar apgalvot - Gīzas komplekss, Tiavanaka). Kā izrakumi Gebeklitepē izmainīs vispārējos priekštatus par megalītu būvēm visā pasaulē? Neviens to pagaidām nevar pateikt.

Atradumi.
Akmens plāksne. Uz tās iegrebta kaila sieviete ar tievām rokām, kuras izstaipītās krūtis liecināja, ka tā ir burve vai vecene. Tai bija labi saredzami dzimumorgāni, tie bija pat uzsvērti, kamēr galva un mati izskatījās kā pussfēriska sēnes cepure. 

Saites.
Tuvo Austrumu neolīta apmetnes.