Hazāru kaganāts (VII gs. vidus - X gs. beigas )
Agrīns feodāla tipa valstisks veidojums, kas VII gs. vidū Rietumtjurku kaganāta sabrukuma rezultātā izveidojās Piekaspijas un Melnās jūras stepju apgabalos.
Vēsture. Radies VII gs. vidū Tjurku kaganāta sabrukuma rezultātā. Kaganāta vadībā atradās tjurku kagans - pie varas noturējās Ašīnu dinastija.
Kaganāta galvaspilsēta līdz VIII gs. sākumam bija Semendera (Dagestānā), no VIII gs. vidus - Itila (viena vai abas no šīm ir mūsdienu Astrahaņa!).
VII gs. 2.pusē hazāri pakļāva daļu no pieazovas bulgāriem, kas iepriekš atradās valstiskā veidojuma Lielā Bulgārija sastāvā. Daļa no šiem bulgāriem pēc sakāves aizgāja uz Volgas vidusteces daļu, bet pārējie - aiz Dņepras uz Donavu. Tāpat hazāri iekaroja arī huņņu-savīru valsti piekrastes Dagestānā. Kaukāza Albānija kļuva Hazāru kaganatam sāka maksāt meslus. Bizantija noslēdza ar Hazāru kaganātu savienību (šī savienība bija noslēgta vēl ar Rietumtjurku kaganātu) pret Arābu kalifātu, kas VII gs. 2.pusē bija nostiprinājies Aizkaukāzā. Tā hazāru valdīšana sniedzās visā Melnās jūras ziemeļu krasta stepju apgabalā, no Volgas līdz Dņeprai.
VIII gs. sākumā hazāru valdījumā bija Ziemeļkaukāzs, visa Pieazova, daļa Krimas (atņemta Bizantijai) kā arī Austrumeiropas stepes un mežastepes teritorijas līdz pat Dņeprai. Vienlaicīgi hazāri veda sīvus karus pret arābiem par varu Aizkaukāzā: ne reizi vien veica te sirojumus, tomēr nostiprināties Aizkaukāzā nespēja. 735.gadā Hazāru kaganāta zemēs caur Kaspijas eju un Darjalu iebruka arābi. Tie sagrāva kagana karaspēku, un kagans ar galmu bija spiests pieņemt islāmu, t.i. faktiski pakļauties arābiem. Tomēr islāms izplatījās tikai daļā kaganāta iedzīvotāju, arī kagans ar galmu drīz no tā atteicās.
Līdz ar kaganāta centra pārvietošanos uz Lejasvolgu, tās ielejā attīstījās zemkopība un dārzkopība, bet galvaspilsētā Itilā - amatniecība un tirdzniecība. Itila kļuva par svarīgu starptautiskās (tranzīta) tirdzniecības centru, kas Hazāru kaganātam ienesa lielus līdzekļus. Donas-Doņeckas divupē radās nometnieku apmetnes līdz ar daļas Ziemeļkaukāza alānu ierašanos, atdzima pilsētas Tamaņas un Kerčas pussalās. Lai gan galvenā Hazāru kaganāta iedzīvotāju nodarbe joprojām bija klejotāju lopkopība, dzimtas kopienu attiecību sabrukums paātrinājās - veidojas agrīnas feodālas attiecības.
Sakāve karā pret arābiem tjurku dinastijas prestižs kaganātā kritās. Faktiski vara kanādā koncentrējās vietējo hazāru un bulgāru feodāļu rokās, kamēr kagans kļuva tikai par nominālu valdnieku - godājamu, taču bez reālas varas.
Reliģijas nemieri kaganātā. VIII gs. gaitā hazāriem saglabājās ciešas attiecības ar Bizantiju, kas sekmēja kristietības izplatīšanos kaganātā. Bizantijai tika ļauts kaganāta teritorijā izveidot baznīcas organizāciju (metropoli), kurā sastāvēja 7 eparhijas, t.sk. eparhija arī Itilā. Tā nodrošināja Bizantijai zināmu ietekmi Hazāru kaganātā. Līdz ar nozīmīgo starptautisko lomu Hazāru kaganātam jautājums par valsts reliģiju kļuva svarīgs. Arābi nesekmīgi centās tajā iedzīvināt izlāmu, bet Bizantija - kristietību. Tikmēr paši hazāri nesaistījās ne ar kalifātu, ne ar Bizantiju.
Ap 731.gadu daļa hazāru Ziemeļdagestānā pieņēma judaismu, jo Ziemeļdagestānā apmetās žīdi, kas bija izdzīti no sasanīdu Persijas un vēlāk arī no Bizantijas. Judaismu pieņēmušo vidū bija arī kāds kņazs Bulāns. VIII gs. beigās - IX gs. sākumā viens no viņa pēctečiem - Obadija, nostājās Hazāru kaganāta priekšgalā un padarīja judaismu par Hazāru kaganāta valsts reliģiju. Viņa veiktais jauninājums radīja neapmierinātību citos hazāru feodāļos. Sākās ilga un sīva cīņa, kuras laikā sacēlušies piesauca palīgā maģārus (ungārus) no aizvolgas, bet Obadija noalgoja klejotājus hūzus. Sacelšanās tika apspiesta, maģāri atspiesti aiz Dņepras, kopā ar viņiem aizgāja arī sveikā palikušie dumpinieki (kabari).
Nemierus kaganātā izmantoja Krimas goti, kas pārgāja Bizantijas pavalstniecībā, un arī dažas citas tautas (tostarp arī piedņepras slāvi), kas maksāja hazāriem meslus.
Šajos gados pie Donas tika uzcelts Sarkelas cietoksnis, kas bija domāts tirdzniecības ceļa no rieteņiem uz Itilu aizstāvēšanai.
IX gs. beigās ziemeļu Melnās jūras stepēs ielauzās pečeņegi, kas 895.gadā padzina no Piedonavas no hazāriem atkarīgos maģārus. Melnās jūras un Donas stepes pārņēma pečeņegi. To, savukārt, izmantoja Bizantija, kas bija ieinteresēta tālākā kaganāta novājināšanā, un sāka uzrīdīt hazāriem apkārtējās klejotājtautas. 965.gadā kaganātā, kas bija kļuvis iekšējo pretrunu un pakļauto tautu pretestības novājināts, Melnās jūras stepēs iebruka pečeņegi un maģāri (ungāri).
Tomēr galvenais pretimstāvošais spēks kaganātam bija Kijevas Krievzeme. Ir zināms, ka diezgan ilgu laiku austrumslāvu ciltis maksāja hazāriem meslus, piemēram, vjatiči. Pēc tam, kad Krievzemē izveidojās centralizēta valsts, Kijevas kņazi no meslu maksāšanas hazāriem pamazām atteicās. Tomēr ciltis, kas Kijevai nebija pakļautas, turpināja to darīt. Vēl IX gs. krievu karadraudzes nonāca līdz Kaspijas jūrai, tā traucējot hazāriem svarīgo Volgas-Kaspijas tirdzniecības ceļu. 913., 914.gados un 943.-944.gados krievu karaspēks devās cauri Hazārijai un izpostīja Kaspijas piekrasti.
Svjatoslava I karagājiens uz Hazāriju (965.g.). Hazāru kaganāts bija visai spēcīgs un bīstams pretinieks, lai gan X gs. 60.gados pārdzīvoja ne pašus tos labākos laikus.
Svjatoslava karagājiens pret hazāriem sākās 965.gadā un vēsturniekiem ir labi zināms notikums. Sākumā iņš ar karadraudzi devās uz ZA, kur pakļāva vjatičus - tā bija viena no ciltīm, kas maksāja meslus hazāriem. Pēc tam devās lejup gar Volgu uz dienvidiem un smagi sakāva hazārus. Tika izpostītas Itila un Semendera, ieņemta arī Serkela.
Zināma hazāru ķēniņa Jāzepa 960.gada vēstule Kordovas kalifāta ierēdnim Hasdajam ibn Šafrutam, kurā viņš pavēsta, ka ved sīvas kaujas ar rusiem. Vēstulē ķēniņš savu armiju iztēlo kā vairogu, kas piesedz Bagdādes kalifa zemes. Viņa vārdiem runājot, ja ne hazāru kareivji, tad rusi iztukšotu visas zemes līdz pat Bagdādei.
Vēsturnieki šodien diskutē par to, kas tad tiešām bijis šis karagājiens. Daļa vēsturnieku uzskata, ka tādi bijuši divi. Pirmais 964.-965.gados, kad pēc vjatiču pakļaušanas Svjatoslavs devies pa Piekubaņas un Piedonas zemēm, tomēr neiebruka pašā Hazārijā Lejas Pievolgā. To viņš izdarīja savā otrajā karagājienā 968.-969.gados, pie tam pats Svjatoslavs tajā nepiedalījās, kjo atradās Volgas Bulgārijā. Citi speciālisti uzskata, ka karagājiens tomēr bijis tikai viens.
Tā vai citādi, bet Svjatoslava I karagājiens smagi iedragāja Hazāru kaganātu. Tikmēr pats Svjatoslavs I panāca, ko vēlējās - nostiprinājās pie Donas un Krimā, kā arī atvēra tirdzniecības ceļus, ko līdz šim apdraudēja hazāri. Hazāru kaganāts vēl gan pastāvēja vairākas desmitgades un nogāja no vēstures skatuves tikai pēc .
Sadarbība ar Horezmu. Nebija sekmīgi hazāru centieni X gs. 2.pusē glābt stāvokli ar Horezmas valsts palīdzību, pieņemot islāmu, t.i. pakļaujoties Horezmai.
Kaganāta sabrukums. Iekšējo pretrunu un klejotājtautu (hūzu, pečeņegu) iebrukumu, krievu 964./965.gadu sakāves novājināts Hazāru kaganāts X gs. beigās pārstāja eksistēt. Punktu tam pielika Svjatoslava I dēla Vladimira karagājiens 985.gadā, kad Hazāru kaganāts nogāja no vētures skatuves.
Kaganāta etniskais sastāvs. Hazāru kaganātu pārsvarā apdzīvoja klejotāju ciltis.
Kaganāta saimniecība. Daļai no klejotāju ciltīm, arī pašiem hazāriem, norisinājās daļējas raksturīgas dzīvesveida izmaiņas - tās kļuva par vietsēžiem, sāka n odarboties ar lauksaimniecību. Hazārijā sāka veidoties feodālās attiecības, eksistēja arī mājas verdzība.
Hazāru-bulgāru attiecības. Zināms par hazāru karu ar bulgāriem VII gs. To rezultātā hazāri pakļāva daļu bulgāru cilšu, to otra daļa bulgāru hana Asparuka vadībā aizgāja aiz Donavas un nodibināja slāvu-bulgāru valsti - Donavas Bulgāriju.
Hazāru-slāvu attiecības. VII gs beigās līdz VIII gs. sākumam hazāri pakļāva arī stepēm tuvākās slāvu ciltis, piemēram, vjatičus un aplika tās ar nodevām.
Hazāru-arābu attiecības. Vienlaicīgi hazāri karoja ar arābiem Aizkaukāzā, taču nostiprināties tur nespēja.
Hazāru-bizantiešu attiecības. VII gs. notika arī hazāru un bizantiešu sadursmes. Līdz VIII gs. sākumam hazāri Bizantijai atņēma Tamaņas pusssalu, Bosporu, stepju Krimu, Krimas DR piekrasti (izņemot Hersonu). Smagajās cīņās ar arābiem Bizantija centās nodrošināt sev Hazāru kaganāta atbalstu, un, neskatoties uz bizantiešu īpašumu sagrābšanu Krimā un tās apkārtnē, noslēdza ar kaganātu savienību.
Judaisms Hazāru kaganātā. VIII gs. beigās kaganāta valdošais slānis pieņēma karaīmu tipa judaismu.
Saites.
Hazāri.
