Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Habsburgu dinastija

Hābsburgu dzimta ir radusies Šveicē, kur tai piederēja neliela pils - Habitsburga ("Vanaga pils"). Par pirmo Hābsburgu dzimtas valdnieku kļuva Rūdolfs I, kas ieguva zemes Austrijā un tās kļuva par Hābsburgu varas centru. 1273.gadā viņš kāpa Svētās Romas impērijas (Vācijas) tronī.

Hābsburgi valdīja Svētajā Romas impērijā no 1438.-1806.gadam un Austroungārijas impērijā no 1867.-1918.gadam, kad tā tika likvidēta līdz ar sakāvi I Pasaules karā.

Hābsburgi Austroungārijā. Osmaņu sultāna Suleimana I Lieliskā panākumi karā pret ungāriem un Budas ieņemšana 1426.gada 10.septembrī izraisīja pamatīgu satraukumu Austrijā valdošajos Hābsburgos, un pamudināja tos stāties karā kristiešu pusē. Viņi uzņēmās atbildību par Ungāriju, Bohēmiju un Balkānu pussalu, tā liekot pamatus Austroungārijas impērijai.

Vilhelms III (XV gs.).

1527.gadā erchercogs Austrijas Ferdinands Hābsburgs atkaroja turkiem Budu.
1529.gadā Suleimans I Budu austriešiem atkaroja, iegāja Austrijā un 26.septembrī aplenca Vīni, lai gan slikto laika apstākļu dēļ nespēja izmantot lielāko daļu slavenās turku artilērijas. Sultāna janičāri ielauzās pilsētā caur Korintas vārtiem, bet lielākoties gāja bojā no austriešu kareivju lodēm. Pēc vairākiem nesekmīgiem triecieniem Suleimans I 16.oktobrī noņēma aplenkumu, nogalinot karagūstekņus.
Pēc tam Suleimans I neatgriezās Konstantinopolē, bet ziemoja Budā un gatavoja jaunu uzbrukumu Vīnei.

Ferdinands III (~1648.g.).
Biogrāfija. 1540.gadā austrieši aplenca Budu. 1541.gadā Suleimans I devās pretuzbrukumā austriešu erchercogam Ferdinandam un nostiprināja osmaņu pozīcijas Ungārijā.
1545.gadā Suleimans I un Austrijas Ferdinands noslēdza pamieru.
1547.gadā saskaņā ar daudzpusēju miera līgumu starp Habsburgiem, pāvestu, Venēciju, Franciju un osmaņiem Ungārija palika turku impērijas sastāvā.
1648.gadā ar alķīmiķa Rihthauzena pulvera palīdzību personīgi ieguva no dzīvsudraba zeltu. Pēc tam viņš pavēlēja par piemiņu šim notikumam izkalt medaļu, uz kuras kā notikušo pārvērtību simbols bija iegravēts Merkūrija attēls. Šī medaļa vēl 18.gs. beigās glabājās Vīnes valsts kasē.

Jozefs II (XVII gs.).
Radniecība. Jānis Kārlis Ludviķis
- brāļa dēls.

Francis I (1792.-1835.g.). Habsburgu-Lotaringas dzimta.
Austroungārijas ķeizars no 1792.-1835.gadam, un arī pēdējais Svētās Romas impērijas imperators no 1792.-1806.gadam.
Skatīt šķirkli "Francis II" - Svētās Romas impērijas ķeizars.

Francis Ferdinands.
Biogrāfija. Viņu atentāta laikā Sarajevā nogalināja radikāla serbu grupējuma „Melnā roka” biedrs Gavrila Princips. Ar to sākās 1.Pasaules karš.

Maksimiliāns Hābsburgs.
Radniecība. Sieva – Šarlote. Ar tādu – totoače novārījumu esot nogalināta Maksimiliāna Habsburga sieva Šarlote. Inde sākot iedarboties tikai pēc pāris mēnešiem. Meksikā klīst leģenda, ka to izdarījuši maiju burvji.
Biogrāfija. Par Napoleona III naudu un ar viņa armijas atbalstu kļuva par Meksikas imperatoru. Pēc kāda laika neatkarīgās Meksikas prezidents Benito Huaress sodīja viņu ar nāvi.

Elizabete (~1832.g.).
Laikam jau kāda no imperatora sievām, saukta par Sisī. Austrieši šo dievināja. Viņas šokolādes kūkas recepti tur slepenībā kopš 1832.gada.

Francis Jozefs I (1848.-1916.g.). Franc Joseph I.
Pēdējais Austrijas ķeizars un Ungārijas karalis no 1848.-1916.gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis 1830.gada 18.augustā.
1849.gadā ar Krievijas impērijas palīdzību apspieda revolūciju Ungārijā un valstī atjaunoja absolūtismu.
1867.gadā, piekāpjoties ungāru muižniecībai un aristokrātijai, pārveidoja valsti par divvienīgu monarhiju - Austroungāriju.
1879.gadā Francis Jozefs I noslēdza savienības līgumu ar Vāciju, kas, līdz ar Itālijas iestāšanos 1882.gadā, pārvērtās par Trejsavienību.
1907.gadā Anglijas karalis Edvards VII tikšanās laikā ar Austrijas imperatoru Franci Jozefu nesekmīgi centās panākt Austroungārijas atteikšanos no savienības ar Vāciju.
Realizēja ekspansijas politiku Balkānos, kas noveda pie sadursmes ar cariskās Krievijas tīkojumiem. Francis Jozefs I vēlējās pakļaut Balkānu valstis, iegūt kontroli pār Bosniju un Hercegovinu. Tas arī bija viens no I Pasaules kara cēloņiem.
1914.gada 28.jūnijā serbu kaujinieks Gavrils Princips nogalināja Austroungārijas troņmantnieku Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju Sarajevā. Šis notikums kalpoja par sākumu I Pasaules karam. 
Iekšpolitika. Franča Jozefa I valdīšana balstījās muižnieku klerikāļu aprindām, lielburžuāziju, militāristiem un birokrātiju. Viņa politikas pamats bija cīņa pret nacionālo atbrīvošanās kustību.
Saskaņā ar leģendām par Svēto šķēpu (Vīnes variantu), bijis pēdējais monarhs - Šķēpa īpašnieks.
Nomira 1916.gada 21.novembrī 86 gadu vecumā.
Aplūkojamie objekti.
Imperatora Franča Jozefa I tilts Vīnē (?). To rotā 4 pūķu figūras un tautā to dēvē par Pūķa tiltu. Kā vēsta leģenda, pūķu figūras sāk kustināt astes, ja pa tiltu iet nevainīga jaunava.
Nospiedums civilizācijā.
Franča Jozefa zeme.

???????????
Pēdējais Habsburgu dinastijas monarhs Austrijā, jo līdz ar Austroungārijas impērijas sagrāvi I Pasaules karā impērija un monarhija tika likvidēta.

1918.gadā nodibināja Austrijas Republiku.
Tad arī tika ievests likums, ka Habsburgu pārstāvji nevar kandidēt uz prezidenta amatu. Tagad to mēģinās apstrīdēt.

Aplūkojamie objekti.
Hābsburgu pils Vīnē.
Ķeizaru kapenes vīnē.
Hofburga.
Hābsburgu ziemas rezidence.
 
Saites.
Austrieši.