Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Hisballah

„Allāha partija” (Hizb Allah).

Tā tika izveidota 1982.gadā pilsoņu kara (1975.-1990.g.) laikā. 1982.gada jūnijā Sīrija atļāva 1200 „Islāma revolūcijas sargiem” apmesties pie Bālbekas Bekā ielejā Libānā. Būtībā to nodibinājusi Irāna, pārformējot Islāma revolucionārās gvardes vienības.
No Irānas viņa pa šo laiku saņēmusi finansējumu pāri par miljardu dolāru. Arī Sīrija ir bijusi drošs šīs kustības patvērums.
Par saviem mērķiem pasludināja rietumu imperiālisma izskaušanu, Libānas pārveidošanu par islāma valsti un Izraēlas iznīcināšanu. ASV, Kanāda, Izraēla un Nīderlande pasludinājušas to par teroristu organizāciju. ES no tā ir atturējusies.
Savas darbības sākumā mēdza nolaupīt rietumvalstu pilsoņus un apmainīt tos pret šīītu kaujiniekiem. Šī kustība ieguva starptautisku autoritāti.
Savā cīņā plaši izmantojusi sprāgstvielas: 1983.gada aprīlī saspridzināja ASV vēstniecību Beirutā (63 bojāgājušie), tā paša gada oktobrī ar sprāgstvielām piepildīts kravas auto iebrauca amerikāņu jūras kājnieku kazarmā un tur uzspridzinās (241 kritušais), citā uzbrukumā – 58 franču karavīri.
Tagad Hisballah organizācija savās rindās vieno pilsētas trūcīgos iedzīvotājus.
Septembrī Libānas armijai uzbruka drūzi un PAO kontrolētas organizācijas. Francija un ASV veica militāru intervenci Libānā. Tādēļ 23.oktobrī organizācija Hisballah ar kravas mašīnu veica diversiju pret amerikāņu-franču okupācijas spēku štābu Beirūtā – tika nogalināti 256 amerikāņu jūras kājnieki un 58 franču karavīri.
4.novembrī Hisballah uzbruka žīdu armijas štābam Tīrā.
1985.gada 8.martā amerikāņu CIP Beirūtas centrā spridzināja Hisballah šeihu un ideoloģisko līderi Muhamedu Huseinu Fadlallahu. Šeihs palika neskarts, bet gāja bojā milzum daudz neiesaistītu ļaužu.
Tā kā rietumzemju pilsoņu skaits, kas gāja bojā no hisballahiešu rokām, strauji palielinājās, prezidenta Reigana administrācija sāka slepenas sarunas ar Irānu – „ieroču pārdošana apmaiņā pret ķīlniekiem,” kas ieguva „irāngeitas skandāla” nosaukumu. Skandāls sagrāva reigana administrācijas reputāciju.
1990.gada oktobrī sīriešu armija aplenca Libanas maronītu pārbēdzēja Auna spēkus, kas noveda pie nekārtībām austrumu Beirūtā. Ar valdības atbalstu sīriesi padzina no Beirūtas dažādus kaujinieku grupējumus – to skaitā Amal un Hisballah. Tie apmetās Libānas dienvidos, no kurienes deva pirmo triecienu pa Izraēlas teritoriju. Tikmēr Iljasa Hravi valdība kopā ar prezidentu Asadu pieslējās pretirākiešu koalīcijai. Pirmo reizi 15 gadu laikā Beirūtā iestājās miers, lai arī nestabils.
Libānas pilsoņu karš bija beidzies.
1991.gada 22.maijā par organizācijas līderi kļuva šeihs Abāss al Musavi.
1992.gada februarī šeihu Abāsu al Musavi nogalināja žīdu jūras kājnieki viņa rezidencē Beirūtas piepilsētā.

Saites.
Libāna.