Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Hamuraps (1792.-1750.g.pmē.)

6. un varenākais no Vecbabilonijas dinastijas (I Babilonijas) ķēniņiem, kas valdīja Babilonijas valstī no 1792. līdz 1750.g.pmē.

Radniecība. Cēlies no amorītiem.
Pēc leģendas piedzimis šķīstā veidā pēc tam, kad Saules dievs apaugļoja viņa māti.

Dzīvesgājums. Babilonas I dinastijas 6.valdnieks, talantīgs karavadonis un politiķis.

Likumdevējs. Kļuva par slavenu senatnes likumdevēju (slavenā „Hamurapi likumu’” stēla Luvrā). Otrajā valdīšanas gadā publicējis savus slavenos likumus. Lai gan viņa likumu krājums nebija pats pirmais (Isinas ķēniņienes likumi, Ūras ķēniņa Šulgi likumi, Nipūras ķēniņa Lipitištara likumi), tomēr viņa nopelns ir tas, ka atsevišķas lokālās tiesības un priekšstatus apvienoja vienā likumu krājumā.

Ārpolitika. Viņš tiek uzskatīts arī par modernās diplomātijas radītāju. Hamurapa starptautiskā sarakste no Larsas un Bābeles liecina par ilgām un pacietīgām sarunām, kuras viņš vedis ar kaimiņu tautām.
Izmantojot gan militārus līdzekļus, gan diplomātiju, pirmajos savas varas 35 gados pakļāva Babiolonijai visu Asīrijas teritoriju, Divupes dienvidu (Šumeru) un vidējo (Akādu) daļu un citas kaimiņvalstis, izveidojot lielvalsti, kas kļuva par nozīmīgāko varas centru Priekšāzijā.
Par spīti viņa diplomātiskajiem centieniem, tomēr 29.viņa valdīšanas gadā sākās karš. Valstu koalīcija no tagadējās Irānas augstkalnes devās karā pret Hamurapa Babilonu un tika iznīcinoši sakauta.
Politiskās un militārās cīņās izdevās atkal apvienot valsti. Iekaroja pilsētu pēc pilsētas, līdz viņa impērija stiepās no Eridu dienvidos līdz Mari šodienas Irākas ZR. Gaidīja veselus 25 gadus, kamēr Larsas ķēniņš Rimsins palika vecs un varēja tikt sakauts.

Saimniecība. Lika atjaunot un iedarbināt seno šumeru kanālu sistēmu. Kādu kanālu pat nosauca par “Hamurapa-pārpilnība.” Valsts piedzīvoja saimniecisku uzplaukumu.

Pēc Hamurapa Vecbabilonijas valsts sāka vājināties un to atkal apdraudēja ārējie ienaidnieki. Vecbabilonijas valsts laikmets beidza pastāvēt XVI gs.pmē., kad varu ieguva kasītu dinastija.

Avoti.
Diplomātiskā korespondence – tiek glabāta Britu muzejā. Iztulkojis un publicējis Teofils Pinčs.

Atradumi.
Likumu stēla – uzieta Sūzās XX gs. sākumā. Tā nebija nekas cits kā ieriekšējo šumeru likumu kompilācija. Patlaban atrodas Luvrā.
Tajā ir ļoti mūsdienīgas juridiskas nostādnes – vainas jēdziena skaidrojums. Šie likumi aizliedza asinsatriebību. Indivīda vietā par atriebēju uzstājās valsts. Tiesa tikusi spriesta bargi ar daudziem brutāliem miesassodiem. Šī likumu kodeksa ietekme jūtama līdz pat Justiniāna un Napoleona kodeksiem.
218.paragrāfs: ”Ja ārsts izdara cilvēkam ar bronzas nazi smagu griezienu un cilvēks tāpēc nomirst vai arī ja viņš, ar bronzas nazi noņemot kādam pelēko nagu [kataraktu acī], līdz ar to iznīcina aci, tad viņam nocērtama roka!”

Saites.
Babilonijas ķēniņi (1975.-539.g.pmē.).                     

Hamurapa likumi.