Hanibāls Barka (247./246.-183.g.pmē.)
Hannibal Barka.
Kartāgiešu karavadonis un valsts darbinieks.
Radniecība. Tēvs - Hamilkārs Barka.
Brālis - Magons.
Sievas brālis - Hasdrubāls.
Dzīvesgājums. Tēva, bet pēc tam arī sava sievasbrāļa Hasdrubāla vadībā praktiski apguva karamākslu karā pret ibēru ciltīm Spānijā, kur no 225.g.pmē. komandēja visu kartāgiešu kavalēriju.
221.g.pmē. karavīri viņu izvēlēja par virspavēlnieku, tautas sapulce to apstiprināja.
Hanibāls II Pūniešu karā. Hanibāls izprovocēja uzbrukumu romiešu sabiedrotajai pilsētai Saguntai, kā rezultātā 218.g.pmē. sākās II Pūniešu karš. Uzvarējis kaujā pie Ticīnas upes 218.g.pmē., Trebijas 218.g.pmē., pie Trazimenas ezera 217.g.pmē., pie Kannām 216.g.pmē.
216.g.pmē. reformēja daļu armijas pēc romiešu parauga, apgādājot to arī ar romiešu ieročiem. Tomēr visa tā rezultātā Hanibālam neizdevās salauzt romiešu pretestību. Neskatoties uz kartāgiešu saienību ar Maķedoniju, romieši no 212.g.pmē. visur pārtvēra iniciatīvu.
203.g.pmē. Hanibālu atsauca uz Āfriku, kur izsēdās romiešu armija. Pēc tam, kad kaujā pie Zamas 202.g.pmē. Hanibāla vadītie kartāgieši tika sakauti, 201.g.pmē. tika noslēgts miers un Hanibāls stājās Kartāgas pārvaldes galvgalī.
Hanibāls trimdā. Turēts aizdomās par jauna kara gatavošanu, 195.g.pmē. bēga pie Sīrijas ķēniņa Antioha III un kļuvis par tā militāro padomnieku. Pēc Antioha III sakāves kaujā pie Magnēzijas 190.g.pmē. romieši pieprasīja Hanibāla izdošanu, un viņš patvērās Armēnijā ķēniņa Artašesa I galmā - bija viņa padomnieks. Saskaņā ar Plūtarha un Strabona rakstīto, kā tāds izvēlējies Artašatas pilsētas būvēšanas Arakas un Mecamoras satecē un arī noteicis tās plānošanu.
Plūtarhs: "Stāsta, ka kartāgietis Hanibāls pēc tam, kad Antiohs galīgi zaudēja karu romiešiem, pārgāja Armēnijas Artaksa galmā, kam deva daudz derīgu padomu un pamācību. Starp citu, viņš piemeklēja vietu, ārkārtīgi ērti izvietotu un skaistu, taču pamestu esošu, un veica iepriekšēju iemērīšanu nākamajai pilsētai, pasauca Artaksu, parādīja viņam šo vietu un pārliecināja to apbūvēt. Ķēniņš palika apmierināts un palūdza Hanibālam, lai tas pats arī uzņemtos būvniecības uzraudzību. Radās liela un ļoti skaista pilsēta, kurai ķēniņš piešķīra savu vārdu un pasludināja to par Armēnijas galvaspilsētu." /"Lukulls," XXXI/
Pēc nostāstiem pats Hanibāls dzīvojis citadeles teritorijā esošajā ķēniņa pilī, laikā, kad uzturējies pilsētā.
Vēlāk nonācis trimdā Vitīnijā. Šeit romiešu sūtnis Tits Flaminīns, uzzinājis tā atrašanās vietu, pieprasīja Vitīnijas ķēniņam Prusijam I (~235.-182.g.pmē.) Hanibāla izdošanu.
Hanibāla nāve. Baidoties nonākt romiešu rokās, 183.g.pmē. viņš noindējās, praktiski izmantodams savu "indes gradzenu." Šis, iespējams, ir senākais "indes gredzens" par kādu dzirdēts.
Atradumi.
Kapujas biste. Šī marmora statuja uzieta Kapujā (Itālija) 1667.gadā un ir vispazīstamākais Hanibāla atveidojums. Mūsdienās aplūkojama Neapoles Valsts arheoloģijas muzejā.
Tehnika. Ielikta bilde 19.12.23., 7.vieta.
Saites.
Kartāga.
Pūniešu kari.
