Horvāti
Viena no dienvidslāvu tautām, Horvātijas pamatiedzīvotāji.
Skaits.
Dienvidslāvijā - kopskaits 4 900 000. (1975.g.)
Horvātijā.
Bosnijā un Hercegovinā.
Serbijā - Vojvodinā.
ASV - 160 000.
Austrijā- ap 50 000, galvenokārt Burgenlandē.
Ungārijā - ap 20 000.
Itālijā - 10 000.
Kanādā - 10 000.
Izcelsme. Izveidojušies X gs., kad radās Horvātijas valsts. Vēlāk XII-XVI gs. horvāti bija pakļauti Ungārijai un XVI līdz I Pasaules kara beigām - Austrijai.
Horvātu valoda. Sebhorvātu valoda (galvenokārt kaikaviešu un čakaviešu dialekti) pieder indoeiropiešu saimes slāvu grupas dienvidslāvu apakšgrupai.
Rakstu pieminekļi no XIII gs., literatūra no XIX gs. 1.puses - latīņu alfabētā.
Etnogrāfiskās grupas. Dalmātieši, istrieši - agrāk graničari.
Horvātu virtuve.
Burek – kārtainas mīklaspīrāgs ar visu ko.
Sipe palents – melna un negaršīga putra,kam pievienota tinteszivs.
Kiseli kupus – skābu kāpostu stūķis.
Čevapčiči – mazas, pikantas gaļas kotletītes ar sīpoliem.
Pršut?
Tradīcijas.
Kaklasaišu dzimtene.
Dalmāciešu suņi.
Saites.
Horvātija.
