Haterasa rags
- Detaļas
- Publicēts 21 Maijs 2019
- Skatīts: 1673
"Atlantijas dienvidu kapsēta."
Viena no visbīstamākajām kuģošanas vietām Atlantijas okeānā pie Ziemeļkarolīnas pavalsts krasta.
Atrašanās vieta. ASV austreņu piekrastē, krastam paralēlas kāpas izvirzījums. Koordinātes: 35o14' ziemeļu platuma un 75o 31' rietumu garuma.
Apraksts. Vairākās zemās saliņās sadalītās kāpas platums svārstās no 100-3,5 km. Vietējie iedzīvotāji šīs salas dēvē par Ārēju sēkli vai Verdžīnijas Deiras kāpām.Tās pastāvīgi maina savu formu un izmērus, kas rada lielas grūtības kuģošanai pa šaurumiem pat labā laikā. Bieži šeit sastopamās miglas, vētru laikā pateicoties "dienvidu miglas" straumei un "Golf straumes garaiņiem" kuģošana šeit kļūst patiesi nāvīgi bīstama. Sinoptiķi noteikuši, pa pat "parastas" 8 balles stipras vētras laikā viļņa augstums šejienes sēkļos sasniedz 13 m augstumu. Loči iesaka miglas gadījumā tūdaļ stāt uz enkura, ja dziļums zem ķīļa kļūst mazāks par 50 m. Pretējā gadījumā neviens nevar garantēt, ka nākamā mirklī kuģis neuzskries sēklī papildinot garo bojā gājušo kuģu sarakstu.
Golfa straumes vidējais ātrums pie raga ir 70 km/dnn. 2 m augstajos Daimonda sēkļos (12 jūdzes no raga) šī varenā straume saduras ar Ziemeļatlantijas straumi un tas noved pie neparastas, tikai šeit novērojamas parādības - vētras laikā viļņi saduras ar skaļu troksni, izmet smiltis, gliemežvākus un jūras putas 30 m augstā strūklakā.
Viens n o slavenākajiem raga upuriem ir amerikāņu tvaikonis "Mormakkait" (6000 t), kas te nogrima 1954.gada 7.oktobrī. Cits skaļi izskanējis notikums gadījās ar peldošo bāku "Daimond-Shoals," ko vētru laikā vairākkārt norāva no enkuriem, kamēr visbeidzot pārmeta pār kāpām Pamlikas līcī. Vēlāk, 1942.gadā šo bāku no lielgabaliem apšaudīja uzpeldējusī vācu zemūdene. Vispār, kara laikā vācu zemūdeņu ekipāžas smilšainajos sēkļos jutās ļoti brīvi: jūrnieki sauļojās un rīkoja sporta sacensības burtiski amerikāņu degungalā. Pēc tam tie sēdās zemūdenēs un terorizēja Sabiedroto kuģus. No 1942.gada janvāra līdz 1945.gadam vācieši šai rajonā iespēja nogremdēt 31 tankeri, 42 transportkuģus, 2 pasažieru kuģus un milzumu citu mazo kuģīšu. Paši pazaudēja tikai 3 zemūdenes - visas 1942.gada aprīlī-jūnijā. Briesmīgais rags uzstājās kā nacistu sabiedrotais, jo traucēja Sabiedroto kuģiem manevrēt. Arī paši vācieši baidījās sekluma un tikai stūrmaņu labās sagatavotības dēļ neuzsēdās uz sēkļiem.
