Halo
Jeb "halo parādība."
Halōs - "parādība" (grieķu val.).
Atmosfēras parādība, kas rodas debesu ķermeņu izstarotās gaismas laušanas un atstarošanas rezultātā ledus kristāliņos plānā mākoņu slānī. To visai bieži var novērot ap Sauli un Mēnesi.
Īpašs mākoņu stāvoklis, kā arī gaisā esošie ledus kristāliņi veicina milzīga gaismas oreola parādīšanos ap gaismekli. Tie var izskatīties arī kā gaismas stabi, krusti, balti vai varavīkšņaini apļi, kā arī iepriekš nosaukto formu sajaukums.
Senie babiloniešu astronomi savās ķīļrakstu plāksnītēs halo dēvēja par tarbaṣu.
Viltus saules. Tieši ar halo parādību skaidro arī tā saucamo "viltus gaismekļu" parādīšanos ap Sauli, kas mēdz būt pa labi, pa kreisi, vai pat abās pusēs Saulei vienlaicīgi un pat četri. "Viltus saules" var būt ārkārtīgi spilgtas, ar skaidru kontūru. "Viltus saule" ir visai mazzināma parādība, tomēr parādās ne tik reti - vairākas reizes gadā. Ziņās no viduslaiku hronikām nereti, iespējams, sniegtas ziņas tieši par halo parādībām - tās ir aprakstītās divas vai četras ugunsbumbas ap Sauli, debesīs spīdoši krusti vai apļi.
Saites.
Anomālas atmosfēras parādības.
