Irenejs, Lionas (177.-202.g.)
Latīniski - Irenaeus.
Grieķiski - Εἰρηναῖος.
Lionas bīskaps Dienvidfrancijā no 177.-202.gadam, viens no pirmajiem baznīcas tēviem, teologs un ķecerību kritiķis.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 130.gadu.
Uzaudzis Mazāzijā. Polikarps (Smirnas bīskaps) un Jānis ir bijuši viņa skolotāji.
180.gadā viņš kļuva par Lugdunumas (Lionas) bīskapu Gallijā.
Romas bīskapa Viktora I padomnieks. Apkarojis gnosticismu.
Uzskatīja Romu par "māti un sakni visai kristīgajai ticībai."
Miris 202.gadā.
Irenejs (arī Tatiāns) pirmie piemin četrus Jaunās derības evaņģēlijus tikai ap 180.gadu. Irenejs savā darbā "Pret ķecerībām" ar nepatiku raksta par apokrifiem - sacerējumiem, kas "vēsta neticamu daudzumu slēptu un viltotu tekstu."
Irenejs (II gs.) rakstos liecina, ka Lūka sava evaņģēlija tekstu sastādījis no Pāvila teiktā un tālāk raksta: "Bet vēlāk Jānis, Kunga māceklis, piekļauts pie Viņa krūts, arī izdeva Evaņģēliju kad atradās Āzijas Efēsā."
Irenejs sniedzis arī agrīno pāvestu sarkastu. Tomēr trūcīgie arheologiskie atradumi un ierādījumi zinātnē nostiprinājuši uzskatu, ka saraksts ir vēsturiski ticams tikai ar II gs. vidu.
Irenejs par ebionītiem. Irenejs vēsta, ka ebionītu kristieši izmantojuši tikai Mateja evaņģēliju, pie tam izmainītu - vai nu citu evaņģēlija versiju vai pat kādu īpašu Mateja evaņģēlijam līdzīgu sacerējumu.
Darbi. Viņa pārstāstā mums zināma arī viena no versijām par Septuagintas tulkojuma tapšanu.
„Pret ķecerībām.” Grieķiski - Κατὰ αἱρέσεων, latīniski - Adversus haereses. Viņa slavenākais darbs vairākās grāmatās (vismaz 3). Iesākumā sarakstīts grieķu valodā. Līdz mūsu dienām nonācis tulkojumā latīņu valodā no II gs. un tikai fragmentāri. Datē ar II gs. pēdējo ceturksni - ap 180.gadu.
Saites.
Bīskapi.
