Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Karēļi, ingri

Viena no somugru tautām, agrākie Karēlijas pamatiedzīvotāji. Krievu okupācijas dēļ gandrīz pilnībā asimilēti un izzuduši.
Mūsdienās plašāk tiek lietots nosaukums "karēļi."
Pašnosaukums - karjala.

Skaits.
PSRS - 146 000. (1970.g.) No tiem Karēlijā - 84 200, t.i. 11,8%.
Krievijā - dzīvo Kaļiņinas apgabalā (Tveras jeb Augšvolgas karēļi, kas ienākuši XVI-XVII gs. no Lādogas ezera piekrastes), Novgorodas, Ļeņingradas, Jaroslavļas u.c. apgabalos.
Somijā.

Vēsture. Ingri krievu hronikās minēti kopš 1143.gada.
Karagājiens uz Sigtūnu (1187.g.). 1187.gadā karēļi kopā ar sabiedrotajiem novgorodiešiem sagrāva tolaik lielāko pilsētu Zviedrijā - Sigtūnu. Zviedri to visai labi atcerējās un, kad XVII gs. sākumā zviedru armija bija ieņēmusi Novgorodu, karalis Gustavs II Ādolfs pieprasīja atgriezt dzimtenē tā saucamos Sigtūnas vārtus, kas bija uzstādīti Sofijas katedrālē. Tomēr nav zināmi neapstrīdami dati par to, ka novgorodieši tiešām būtu piedalījušies karagājienā uz Sigtūnu - par tādu svarīgu notikumu nav nekādu ziņu Novgorodas hronikās. Iespējams tādēļ, ka šo karagājienu nebija sankcionējusi Novgorodas vara, bet tajā piedalījās novgorodiešu pirāti - uškuiniki (ушкуйники).
Pati senākā zviedru hronika - "Ērika hronika" ir no XIV gs. sākuma un ziņo par Sigtūnas sagraušanu. Hronikā galvenā loma karagājienā atvēlēta nevis novgorodiešiem, bet gan karēļiem - tobrīd tie dzīvoja Novgorodas varā esošās zemēs. Zviedru hronikās atzīmēts, ka pilsēta stipri cietusi, pie tam tā, ka pēc karagājiena Sigtūna tā arī nav atspirgusi. Tomēr arheoloģiskie atradumi neapstiprināja viedokli par pilsētas sagraušanu, jo pilsēta visai labi funkcionējusi līdz pat XIV gs. vidum un galu galā nav izturējusi konkurenci ar 30 km attālumā esošo Stokholmu.
Nav arī pilnīgas skaidrības ar Sigtūnas vārtiem. Saskaņā ar vienu versiju tie patiesi bijuši izgatavoti XII gs. 50.gados vācu pilsētā Magdeburgā, bet Novgorodā nonākuši tikai XV gs. otrajā ceturtdaļā. - tātad gandrīz 300 gadus pēc aprakstītajiem notikumiem. Tādejādi slavenais karagājiens uz Sigtūnu vēl šodien ir diskutabls. Gustava II Ādolfa pavēli viņa karavadonis Jēkabs Delagardija tā arī neizpildīja, to pamatodams ar domu, ka vārtu paņemšana var izprovocēt nemierus Novgorodā. Drīzumā zviedri vispār pameta pilsētu.

Vācu ordeņa tīkojumi ingru zemē. Pēc Saules kaujas ordenis atmeta domu par uzbrukumiem Lietuvai, bet savu militāro resursu vērsa pret Pleskavu un citam krievu zemēm. Vatikāns bija nolēmis turpu izplatīt katoļticību (Birgera Jarla krusta karš Ingrijā), kas uzlūkojams par mēģinājumu tikt pārvaldes Ņevas tirdzniecības ceļus. Abi dāņu karaļa Valdemāra dēli arī ieradās Ziemeļigaunijā ar palielu karaspēku, lai nepalaistu garām savu laupījuma daļu. Tomēr 1240.gadā Aleksandrs no Novgorodas sakāva zviedrus (ģermāņus) pie Ņevas, un 1242.gadā mazākus ordeņa spēkus sakāva uz Peipusa ezera ledus (diskutablā „Ledus kauja”). 
Pēc šīm sakāvēm Vācu ordenis atmeta iekarošanas plānus krievu virzienā, vienlaikus arī ingru apdzīvotajās zemēs.
1609.gadā izcēlās karš arī ar Krieviju un kara darbība pārsviedās uz Ingriju. Pēc dažu gadu sekmīgas karošanas karalis Kārlis IX Stolbovā noslēdza mieru ar Krieviju, pēc kā Zviedrija paturēja Keksholmas lēni Somijā un Ingrijā.
Pirmajos 24 gados zviedru ierīkotajā Tērbatas universitātē mācījās 11 studenti no Ingrijas.
Zviedru-poļu kara (1654.-1660.g.) laikā zviedru karalis Kārlis X Gustavs lika sagūstīt Kurzemes hercogu Jēkabu, izvest trimdā uz Ivangorodu Ingrijā, kur viņu turēja gūstā līdz 1660.gadam.
1721.gadā beidzās Ziemeļu karš. Tad, celdams Pēterpili, Pēteris I iznīcināja tur dzīvojošos ingrus.

Karēļu valoda. Pieder pie somugru valodu Baltijas jūras somu apakšgrupas. Radniecīga igauņu un somu valodām. Atsevišķi rakstu pieminekļi no XIII gs.
Somu un karēļu tautas eps "Kalevala," pirmo reizi izdots Helsinkos 1835.gadā, pēc tam 1849.gadā. Tieši karēļu apdzīvotajos novados XIX gs. 1.pusē tika savākta liela daļa rūnu, kas veido šo epu.

Etnogrāfija. Kultūras procesus spēcīgi ietekmējusi saskare ar krieviem kopš XI gs. Karēļu tauta veidojusies un dzīvojusi krievu imperiālisma ēnā, kas arī novedis pie tās izmiršanas kā likumsakarīga iznākuma.

Reliģija. Pareizticīgie.

Saites.
Somugru tautas.
Karēlija.