Justīns Moceklis (~100-163./165.g.)
Justin Martyr. Kristīgajā literatūrā viņš saukts par Filozofu.
II gs. vidus kristiešu rakstnieks, filozofs, moceklis, apoloģēts.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 100.gadu.
Cīnījās pret ķeceri Markionu.
Viņa skolnieki bija Tatiāns un Atēnagors.
Miris 163. vai 165.gadā.
Justīns piemin tikai 3 kristīgus sacerējumus: "Jāņa Atklāsmes grāmatu," "Jēzus izteicienus" un "Apustuļu atmiņas," pie kam pēdējie divi nav iekļauti Jaunās derības kanonā. Tomēr Justīns nesaka ne vārda par evaņģēlijiem, lai gan viņam zināms evaņģēliskais mīts visos sīkumos. No tā izriet, ka gan "Jēzus izteicieni," gan "Apustuļu atmiņas" bijuši kanonisko evaņģēliju galvenie avoti.
Jēzus Justīna darbos. Viņa darbos var izsekot vienai no Jēzus Kristus mīta izveidošānās noslēguma stadijai.
Justīnam vēl nebija zināmi kanoniskie evaņģēliji, bet viņš atsaucas uz krājumu "Jēzus izteicieni," tā dēvētajām Logijām (daļa šo izteicienu nav uzņemti evaņģēlijos). Jēzus biogrāfija Justīnam daudzviet saskan ar evaņģēlisko, bet daudzviet arī atšķiras no tās. Justīns vēl nezināja Jēzus ciltskoku un viņš tam attēlots kā mūžīga būtne: "Dievs dzemdējis pats no sevis kādu saprātīgu spēku, kam daudz nosaukumu - Dēls, Eņģelis, Kungs, Vārds." /"Dialogs ar žīdu Trifonu," 61./
Justīns neiedrošinājās nosodīt judeokristīgos, kuri "grib dzīvot pēc Mozus bauslības, bet reizē ar to tic šim krustā sistajam Jēzum." /"Dialogs ar žīdu Trifonu," 4./ jau tepat Justīns sīki runā par dažādiem kristīgo sakramentiem, arī par svētā vakarēdiena sakramentu. Atzīmēts dažu kristietības sakramentu līdzību mitraisma ceremonijām, Justīns šai apstāklī pretēji īstenībai saskata nevis aizguvumus no mitraisma, bet gan dēmonu intrigas." /"Apoloģija," II, 66./ Tāpat viņš šeit formulē arī ticības apliecinājumu, tiesa, neizvērstā veidā.
Stāstot par tiesu pār Jēzu, Justīns savā "Apoloģijā" citē apustuli Pēteri. Savukārt Jaunajā derībā Pētera sacītais par tiesu pār Jēzu nav. Citā savā sacerējumā "Saruna ar žīdu Trifonu" Justīns raksta, ka Jēzus meistarojis zemes apstrādes instrumentus, lai gan kanoniskajos evaņģēlijos tādu norāžu nav.
Tādejādi tieši Justīna darbā vispirms kristietība parādās kā reliģija, kurai ir sava dogmātika, ticības apliecinājums un rituāls.
Justīns: "Pravieši stāv augstāk par filozofiem, viņi runājuši caur svēto garu. Viņi neielaidās pierādījumos, jo viņi stāv augstāk par jebkuru pierādījumu. Viņi pelnījuši, ka tiem tic brīnumu dēļ, ko tie izdarījuši." /"Apoloģija," I, 7./
Darbi.
„Dialogs ar žīdu Trifonu.”
„Apustuļu atmiņas.” Sarakstīts ap 150.gadu un te pirmo reizi minēti evaņģēliji.
"Apoloģija." Tas ir viens no diviem precīzi datējamajiem agrīnajiem kristietības rakstītajiem darbiem (otrs ir "Jāņa Atklāsmes grāmata"). Pats Justīns apliecina, ka darbs sarakstīts ap 150.gadu.
Saites.
Martirologs, kristiešu mocekļi.
Krisietība un kristieši.
