Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

NLO novērojumi 19 gadsimtā

1818.gadā novērots gigantisks NLO.

1857.gads, Tenesija. Fermeris Džons Trasko sastapa „olas veida NLO.” Tas karājās tieši virs viņa klēts. Tam blakus stāvēja un uz viņu ar „lielām vardes acīm” blenza maza auguma humanoīds, kas bija ģērbts „zaļā kostīmā ar spožām pogām, zaļā skotu naģenē un cimdos, pie katra no kuriem bija piestiprināts kaut kāds zaigojošs priekšmets.” Interesanti, ka šis Atnācējs uzrunāja Trasko: „Mēs – miermīlīga tauta. Mums vienkārši nepieciešams tavs suns.” Kad fermeris dusmīgi atteica, radījums metās prom. Pēc mirkļa, paceļoties stāvus augšup, pagaisa skatienam arī NLO.
Avots: (Žaks Valle, Passport to Magonia: On UFOs. Folklore and Parallel Worlds, ContemporaryBooks, Čikāga, 1969.g., 1993.g., 43.-44.lpp.)

Neizprotamas lietas kosmosā. Mēness zibšņus savos teleskopos novēroja jau 19.gadsimta astronomi. 1873.gadā periodiskas gaismas parādības uz Mēness virsmas observatorijas visā pasaulē reģistrēja tik bieži, ka Britu Astronomijas biedrība to izskaidroja ar Mēness iedzīvotāju saprātīgiem mēģinājumiem nodibināt sakarus. Šāda doma tajā laikā bija loģiska. Tagad mēs par to varam pasmaidīt, jo zinām, ka saprātīgas dzīvības formas uz Mēness nekad nav patstāvīgi attīstījušās. Lai gan varam pieņemt, ka uz Mēness varētu atrasties citplanētiešu bāzes.
Pie tam Mēness nebija vienīgais debess ķermenis, uz kura virsmas 19.gadsimtā astronomi novēroja savādas gaismas parādības. Arī uz Marsa virsmas astronomi, pavēršot savus teleskopus, ieraudzīja dīvainas ugunis. Pirmoreiz dīvaino "sarkano gaismu"uz Marsa novēroja 1864.gada 24.oktobrī. Žurnāls Neicur 1894.gadā publicēja ziņojumu: "Mirdzošu izvirdumu Marsa terminatora dienvidu apgabalā novēroja M.Zavels, labi pazīstamais astronoms no slavenās Nicas observatorijas 28.jūlijā, pulksten 16.
Arī savādos gaismas izvirdumus Marsa atmosfērā jau tad izskaidroja ar marsiešu sūtītiem signāliem. Lai gan gaismas parādību pieminēšana ir uzskatāma par nelielu atkāpi no esejas temata, tomēr tas liek padomāt, vai mēs visu zinām par mūsu Saules sistēmu? Vēl jo vairāk tādēļ, ka nav atbildēts jautājums - no kurienes nāk NLO? Hipotēžu ir daudz. Varbūt mūsu Saules sistēmā slēpjas NLO bāzes stacijas? Šāda doma nav zemē metama, lai gan pierādījumu tam nav. Bet jāņem vērā, ka 99,99% Saules sistēmas ir neizpētīti, nemaz nerunājot par Galaktiku, Visumu. Kas gan izraisa neparastās gaismas parādības gan uz Mēness, gan uz Marsa?

1860.gadā Cīrihes observatorijas astronomi novēroja veselu formāciju "mazu, melnu disku, kas nāca no austrumiem."

1868.gadā virs Kopjago pilsētas Čīlē novēroja neparastu "lidojošu kostrukciju," no kuras nāca gaisma un skanēja dzinēju troksnis.

1870.gadā tika uzņemts, iespējams, visvecākais NLO foto Ņūhempšīrā pie Vašingtona kalna.

1878.gads. Janvārī Teksasas fermeris izbijās no tumša objekta parādīsanās debesīs. Fermerim tas esot atgādinajis "lielu šķīvi."
1878.gadā NLO pamanīja fermeris Džons Martins Teksasā, kas to apraksta kā tumšu priekšmetu, kas "pārvietojas ar pieklājīgu ātrumu."

1880.gadā M.Trekils novēroja savādu priekšmetu, kurš atdalījās no "milzīga gaisa cigāra ar smailu galu."
1880.gadā 14 gadu vecs puika debesīs redzēja zaigojošu bumbu. Tā nolaidās un sastinga tieši virs viņa. Ka vēlak viņš stāstīja, sajutis lielu velmi tai tuvoties, taču parvarejis to un aizbēdzis.
1880.gadā novērots arī gigantisks NLO.

19.gadsimtā novēroti pat gigantiski NLO. Tie novēroti 1818., 1880. un citos gados (ir ziņas, ka milzu NLO novēroti pat 1762.gadā).

Gigantiskais NLO Oskosā. 1886.gada 20.martā pulksten trijos dienā Oskosas pilsētā Viskonsīnas pavalstī ASV pēkšņi iestājās tumsa, kas nevarēja būt Saules aptumsums. Pēc piecām minūtēm palicis tumšs kā naktī. Šo aptumsumu bija izraisījis gigantisks NLO, aizsedzot sauli ar savu korpusu. Aptumsums ilga 10-12 minūtes. Totāla aptumsuma vilnis vēlās pāri visai valstij. Oskosa bija tikai viena pilsēta aptumsuma viļņa ceļā.

Pirmā NLO fotogrāfija. 1883.gada 12. un 13.augustā astronomi novēroja 447 spīdošus lidojošus objektus, kuri apmēram 244 000 km attālumā no Zemes lidoja garām saulei. 1883.gada 12.augustā meksikāņu astronoms profesors Hosē A.Bonilja (Jose A.Bonilla), Zakatekas observatorijas direktors, atradās savā observatorijā un novēroja Sauli. Tad pēkšņi teleskopa okulārā viņš ieraudzīja veselu NLO eskadru, kas lēnām lidoja garām Saulei. Astronoms saskaitīja 144 lidojošus objektus (L.A.Fišingera grāmatā "Dievu laiki" - 331 lidojošu objektu).
Tā kā profesora H.Bonilja teleskopam bija pievienota fotokamera (ar to viņš fotografēja Saules plankumus), viņam izdevās nofotogrāfēt NLO. „Piecstūraina zvaigzne ar tumšu centru” uzturējās objektīva redzamības zonā pietiekoši ilgi, lai to izdotos nofotografēt. Pēc tam šī „zvaigzne” pievienojās saviem pavadoņiem.
Un tā Mazajam Zaļajam pirmais zināmais NLO fotoattēls tapis 1883.gada 12.augustā. Fotogrāfijās bija redzami apaļi, gareni un vārpstveida NLO. Šādu objektu esamība tika apstiprināta arī no Pueblas un Mehikas observatorijām, kas liecināja, ka senjoru Bonilju nav skārusi īslaicīga un spēja apziņas sašķobīšanās, ka fotografētas nav arī mušas vai zosis kāsī.
Profesors H.Bonilja savus novērojumus apkopoja detalizētā ziņojumā, klāt pievienojot dažas fotogrāfijas, un nosūtīja to franču astronomijas žurnālam L`Astronomie. Materiāls publicēts 1885.gadā. Nekādas reakcijas. Bonilla uzskatīja, ka noslēpumainie objekti lidojuši tuvāk Zemei, Mēness tuvumā, tomēr neko vairāk daudz nekomentēja.
Diskusijas par šo notikumu risinās līdz pat mūsu dienām.

Mistiskie dirižabļi. 19.gs. beigās tika novērots vēl kāds mistisko lidojošo objektu veids - gaisakuģi.
1880.gada 20.martā Lami, Ņūmeksikā vairāki vīri redzēja savādu gaisa balonu. Pēc deviņām dienām laikraksts Santa Fe Weekly New Mexican par šo notikumu publicēja pat rakstu: "Balona konstrukcija pilnīgi atšķīrās no visa, ko trīs vīri jelkad iepriekš bija redzējuši. Tam bija zivs apveids, un vienubrīd tas bija tik tuvu, ka varēja saskatīt brīnumainus burtus tā kabīnes ārpusē. Šī kabīne izskatījās ļoti eleganta un gaisakuģis bija pilnīgi savu pasažieru kontrolē. Tā vadīšanai acīmredzot tika izmantota vēdekļveida ierīce. Balons bija milzīgs, un kabīnē bija, kā varēja spriest, astoņas vai desmit personas."
1896.gada 17.novembrī cilvēki debesīs, ASV novēroja dīvainus gaisakuģus. Neizskaidrojama gaisma, neizprotama spēka dzīta, pārvietojās debesīs virs Sakramento pilsētas, Kalifornijā, ASV. Objekts ātri aplidoja apkārt mājām un pauguriem līdz pazuda tumsā. Objektu redzēja simtiem cilvēku.
Vašingtonas pavalstī, ASV novērots dīvains gaisakuģis, kurš izstaroja krāsainu gaismu: "Misters Sentdžons stāsta, ka dažādas krāsas gaismas stari raidīti dažādos virzienos. Tie nāca no abiem gaisakuģa galiem un abiem sāniem. Brīžiem gaisma vienā galā un vienā pusē tika izslēgta. Dažas gaismas bija baltas, citas sarkanas, zilas un zaļas. Kad dega visas gaismas, gaisa briesmonis likās iemērkts mirdzošā spožumā un šķita, kā nevaldāms elektriskais starmetis. Arī no centra bieži izšāvās dažādas krāsas gaismas stari, un tad tie izskatījās kā riteņa spieķi. "Saprotams, ka šajā gadījumā apzīmējums "gaisakuģis" ir stipri nosacīts. Te runa ir par NLO.
1897.gada 10.aprīlī debesīs virs Kvinsī pilsētas Ilinoisas pavalstī, ASV tika novērots objekts, kurš izskatījās "kā cigārs un izgatavots no gaiša metāla, varbūt alumīnija, kurš atstaroja mēness gaismu." Cigāra virspusē pacēlās kāda virsbūve. Mīklainais gaisakuģis izstaroja spēcīgu gaismu.

Notikums Aurorā. Šās tipisks cigārveida NLO avarēja nelielajā Auroras pilsētiņā Teksasas pavalsts ziemeļos, ASV 1897.gada 17.aprīlī. Sīkāk par šo notikumu esejā Auroras incidents.

1897.gadā tika novērots "noslēpumains gaisa kuģis," kas pārlidoja pār Everestas pilsētu Kanzasas pavalstī ASV. Iespējams, ka tas tomēr bijis cilvēku radīts eksperimentāls lidaparāts.

XIX gs.beigās NLO fenomens sāka piesaistīt lielu sabiedrības uzmanību. Tas liela mēra notika pateicoties zinatniski-fantastiskā literatūras žanra uzplaukumam (Herberts Velss, Žils Verns) un zinātniski tehniskajam progresam. Viktorijas laikmeta sapņotāji, raugoties debesīs, spilgti iztēlojāš ka svešu pasauļu kosmosa kuģotāji vago Visuma tāles.
XIX gadsimts sagatavoja ufologiskajiem notikumiem bagāto XX gadsimtu. 

Saites. 
NLO novērojumi.