Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kleopatra VII Filoraptora (48.-30.g.pmē.)

Ptolemaju dinastijas Ēģiptes ķēniņiene no 48. līdz 30.g.pmē.

Radniecība. Tēvs - Ptolemajs XI Aleksandrs II.
Brālis un vīrs - Ptolemajs XII Dionīss Jaunais, apprecējās ar to 51.g.pmē.
Mīļākais - Romas imperators Cēzars, no kura tā dzemdēja dēlu - Cezarionu.
Otrais vīrs - Marks Antonijs, ar to apprecējās 37.g.pmē.
Māsa - Arsinoja, ko Kleopatra pavēlēja nogalināt.

Biogrāfija. Pēdējā Ptolemaju dinastijas valdniece.
Dzimusi 69.g.pmē.
51.g.pmē. apprecējās ar savu brāli – Ptolemaju XII Dionīsu, un bija vienlaicīgi tā māsa, sieva un līdzvaldītāja. Ar šo pašu savu brāli un vīru viņa cīnījās par varu.
48.g.pmē. trīs ieceltie galma kungi viņu patrieca no valsts, viņa apmetās Sīrijā, no kurienes atgriezās 47.g.pmē. ar Jūlija Cēzara palīdzību.
Plaši izmantoja savu sievišķību kā ieroci. Pirmo savaldzināja Gneju Pompeju, kā rezultātā viņa piešķīra vien dažus kuģus un dažus leģionārus Romas pilsoņu kara vajadzībām.

Kleopatra un Cēzars. Nākamais bija Cēzars, kas 48.g.pmē. ieradās Aleksandrijā vajādams Pompeju. Norisinājās Aleksandrijas karš (48.-47.g.pmē.) - Romas leģioni cīnījās ar Ēģiptes valsti. Galvenā karadarbība notika Aleksandrijā un tās apkārtnē. Jūlijs Cēzars iejaucās dinastiskajā cīņā starp Kleopatru VII un viņas brāli Ptolemaju XII Dionīsu. Kaujā pie Nīlas 48.g.pmē. romieši uzvarēja un Kleopatra VII tika apstiprnāta faraona tronī. 47.g.pmē. Kleopatra VII, būdama Cēzara mīļākā, kas bija aizrāvies ar gudro un izglītoto ķēniņieni, atgriezās no Sīrijas. Aleksandrijas karš bija svarīgs etaps romiešu Ēģiptes pakļaušanā.
47.gada 23.jūnijā pmē. viņai piedzima dēls, kuru nosauca par Ptolemaju XV Cēzaru. Tauta viņu sauca par Cezarionu - "mazo Cēzaru."

Kleopatra un Marks Antonijs. Pēc Cēzara slepkavības 44.g.pmē. Kleopatra VII nolēma savaldzināt Marku Antoniju. Krāšņā kuģi viņa ieradās pie Antonija Tarsā (tagadējā Turcija) un paveica iecerēto.
Viņa kļuva par Marka Antonija mīļāko, ar kuru viņa tikās 41.g.pmē., un ar kuru apprecējās 37.g.pmē. Marks Antonijs viņai uzdāvināja Jērikas pilsētu Palestīnā, kuru tā tālāk izīrēja žīdu ķēniņam Hērodam Lielajam.
Marks Antonijs (viens no 2.triumvirāta dalībniekiem) sev iedalītajās austreņu provincēs veda patvaldniecisku politiku, apprecējās ar Ēģiptes valdnieci Kleopatru VII, kas atbalstīja Antoniju cīņā pret Oktaviānu. Viņa politika izsauca neapmierinātību Romā, un senāts pasludināja Kleopatras Ēģiptei karu. 31.g.pmē. romiešu flote sakāva ēģiptiešu floti jūras kaujā pie Akciju raga Grieķijā. Antonijs pameta savu karaspēku un bēga uz Aleksandriju pie Kleopatras VII. Viņa armija padevās. 30.g.pmē. Oktaviāna armija tuvojās Aleksandrijai un Marks Antonijs nodūrās.
Oktaviāns ieradās Aleksandrijā.

Nāve. Pēdējā ēģiptiešu grieķu izcelsmes Ptolemaju ķēniņiene Kleopatra VII 39 gadu vecumā izdarīja pašnāvību. Saskaņā ar nostāstu viņa ļāvusi sev iekost indīgai čūskai - pēc ēģiptiešu tradīcijas tāda nāve padarot nemirstīgu.
Oktaviāns padarīja Ēģipti par Romas impērijas provinci. Tā 30.g.pmē. beidza pastāvēt Ptolemaju dinastija un pēdējā grieķu-maķedoniešu valsts.

Objekti.
Kleopatras pils. Nesen franču arheologu uzieta pie Aleksandrijas Abukīras līča dibenā. Silisila līcis. 335.g.pmē. nogrimusi jūrā dēļ zemestrīču sērijas.
Afrodītes salas rezidence. Nīlā, dažus kilometrus no Aleksandrijas. Te lielāko laiku pavadīja Kleopatra VII ar Marku Antoniju.
Kapene. Bija uzbūvēta vēl ķēniņienes dzīves laikā. Pēc tam tās atrašanās vieta pazaudēta. Nav vēl uzieta.

Atradumi.
Arsinojas apbedījums. Jau 1926.gadā Efesā astoņstūrainā kapenē uzgāja 15-18 gadu vecas veselas sievietes skeletu, kas bija mirusi pēkšņā nāvē. Pētnieki no turienes paņēma galvaskausu, kas pēcāk tika nozaudēts. 1990.gadā arheologi ar austriešu pētnieku Hilki Tūru (Hilke Thur) priekšgalā vēlreiz atvēra kapeni. Skelets, bez galvas gan, tika vēlreiz izpētīts, un, nezin gan kādā veidā, tika restaurēts princeses ārējais izskats. Tika secināts, ka viņu radurakstos bijuši gan eiropieši, gan ēģiptieši, gan arī nēģeri.

Iespaids masu kultūrā.
Filma "Kleopatra." Pirmizrāde notika 1963.gada 12.jūnijā. Kleopatras lomu spēlēja Elizabete Teilore, vēl - Ričards ???. Ar šo lomu kinovēsturē iekļuvusi kā pirmā aktrise, kas saņēma veselus 2 miljonus ASV dolāru lielu honorāru, studiju MGM tas gandrīz noveda līdz maksātnespējai, jo filmas izmaksas sasniedza 44 miljonus ASV dolāru - tā laika rekords. 

Saites.
Ptolemaju dinastija (?-30.g.pmē.).

Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
Faraonu saraksts (~3100.-30.g.pmē.).