Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kafija

Leģenda vēsta, ka pirmais kafiju atklājis gans Kaldī. Tas pamanījis, ka kazas kļuvušas itin žirgtas, saēdušās kādas ogas. No tā laika arī abesīņi tās lietojuši kā gremokli, iepriekš to sasmalcinot un samaisot ar aromātiskajām eļļām. Gatavot karstu kafijas dzērienu sāka tikai XIII gs., bet XIV gs. šo paradumu pārņēma Jemenas tautas, no kurienes dzēriens izplatījās pa visu pasauli. 

Kafijas izcelsme Etiopijā. Tās dzimtene ir Kafas province Etiopijas DR, kur kādreiz eksistēja Kafas valsts. Te kafijas pupiņas tikai košļāja un nekādu dzērienu negatavoja. Etiopijā kafiju sauc par buna – krūma vārdā.
Leģenda vēsta, ka kāds gans, Kalids vārdā, pamanījis, ka viņakazas ēd kāda krūma ogas un arī pats tās nomēģinājis. Ganu mundrā garastāvoklī sastapis kāds mūks, kas kafiju iesējis pie sava klostera Tana ezera tuvumā. Ar paša izaudzēto kafiju viņš apgādājis klosteri nakts lūgšanu laikā.
Etiopijā pastāv izkopta kafijas ceremonija. Pie zema galdiņa, kas rotāts ar ziediem un zāles stiebriem, tiek gatavots kafijas dzēriens. Pupiņas uz vietas mazgā, grauzdē, grūž piestā un aplej ar verdošu ūdeni. Dzer no mazām krūzītēm vairākās kārtās, pieklājas ne mazāk par trim. Katra nākamā tiek atšķaidīta: pirmā paātrina sirdsdarbību, otrā patīkami stipra, bet trešā – blakšūdens.

Etiopijas kafija. Laģenda vēsta, ka pirmais kafiju atklājis gans Kaldī. Tas pamanījis, ka kazas kļuvušas itin žirgtas, saēdušās kādas ogas. No tā laika arī abesīņi tās lietojuši kā gremokli, iepriekš to sasmalcinot un samaisot ar aromātiskajām eļļām. Gatavot karst kafijas dzērienu sāka tikai 13.gs., bet 14.gs. šo paradumu pārņēma Jemenas tautas, no kurienes dzēriens izplatījās pa visu pasauli. 

Kafija Jemenā. Sudāniešu vergi kafijas pupiņas ienesa Jemenā, kur arābi iemanījās pagatavot uzlējumu.
Pirmo reizi rakstos šis dzēriens pieminēts tikai XV gs. – dzēriens gatavots Arābijas dienvidos, Jemenā.

Kafija Eiropā. No arābiem kafiju pārņēma Eiropa.
Vēl ir versija, ka daļēji kafija Eiropā kļuvusi pazīstama ar turku starpniecību. Kad turku karaspēks XVII gs. atkāpies no Vīnes, tie steigā bija pametuši vezumu ar kafijas pupiņu maisiem.
Vēl pēc citas versijas kafijas pupiņu maišeli savā īpašumā ieguvis kāds austriešu spiegs, kam izdevās ietikt turku nometnē. Drīz pēc tam Vīnē atvērās pirmā kafejnīca. Bez tam ir arī stāstiņš, ka turkus gaidot, Vīnē izcepts arī pirmais kruasāns (kunfe – „pusmēnesis”). Iespējams, tas bija ironijas pilns sacepums pret turku islāmu. Lai kā, eiropieši par savām tradicionālajām brokastīm sanāk pateicīgi turkiem!
Pirmā zināmā kafejnīca tika atvērta Konstantinopolē 1475.gadā, tātad jau osmaņu turku laikā. Pateicoties diplomātiskajiem osmaņu sakariem ar Eiropas karaļnamiem, kafijas dzēriens top arvien pazīstamāks Eiropā.

Bioloģija. Kafiju iegūst no t.s. „kafijas ķiršiem,” kas nogatavojas 9 mēnešus. Tā tos apēd Sumatras salas civetkaķi, to gremosanas sistēmā pupiņas fermentējas, zaudējot rūgtumu. No kaķu kakām pagatavotā kafija Kopi Luwak ir pasaule dārgāka kafija – 2973 Ls/kg.
Kafiju audzē apmēram 60 valstīs – visas ap ekvatoru 25 grādu šaurā joslā. Tikai šeit pietiek gaismas staru, lai kafija nobriestu. Lauvas tiesa no kafijas tirgus pieder Brazīlijai – 40%.

Kafiju veidi. Brēmenes zinātnieks Ludvigs Rozeliuss XX gs. sākumā atklāja kā no kafijas atdalīt kofeīnu.
Pasaulē tiek piedāvāts vairāk kā 500 kafijas veidu, taču tie visi gatavoti no 2 šķirnēm : Arabika un Robusta.
Latvija gadā patērē ap 3000 t kafijas gadā.

Pasaules snobi patlaban par „kafejnīcu galvaspilsētu” dēvē Vīni. Tajā ik dienas tiekot izdzerta ap 4 miljoni tasīšu kafijas. Visvairāk kafejnīcu Eiropā Vīnē bija jau XX gs. sākumā – pāri par 2000. Tur ir nežēlīgs lērums kafijas veidu - ir tomēr kāda lieta par ko austriešiem izjust pateicību pret turkiem! 

ASV gatavo stipru kafijas dzērienu, parastajai kafijai pievienojot espreso. Ja kafijas tasei pievieno vienu mērglāzi espreso, dzērienu sauc "Sarkanā acs," ja divas, tad "Melnā acs," bet ja trīs, tad "Mirušā acs."

Nospiedums civilizācijā.
J.S.Bahs kafijai ir veltījis kantāti.

Raksti.
Kafijas aparātu attīstība: no manuāli darbināmām tvaika mašīnām līdz datorizētiem automātiem.
Kafija pazemina risku saslimt ar Alcheimera slimību.

Saites.
Abesīnija.