Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kuks, Džeimss (~1768.-1779.g.)

Slavens angļu jūrasbraucējs.

Kuka Pirmā ekspedīcija (1768.-?). 1768.gada 8.augustā leitnanta pakāpē atstāja Plimutas ostu ar kuģi Endeavour un devās 3 gadus ilgā ceļojumā apkārt pasaulei.
1769.gadā nosauca S.Volisa atklātās salas par Britu Karaliskās sabiedrības salām - mūsdienās vienkāršoti Sabiedrības salas.

Kuka Otrā ekspedīcija (1772.-1775.g.). Tajā devās ar diviem kuģiem - ??? un Adventure (kapteinis T.Firno).
"Adventure" nošķīrās no flagmaņa Indijas okeānā un apbrauca Tasmānijas dienvidu un austreņu krastus. 1773.gadā pētīja Jaunzēlandes krastus un apbrauca Horna ragu. Tā vārdā nosaukts līcis Tasmānijas dienvidos.
1773.gadā Dž.Kuks Tongas salas nosauca par Draudzības salām.
Kuks Rapanujā. 1774.gadā laikā no 15.-17.martam pie Rapanujas salas nonāca kapteiņa Džeimsa Kuka komandētie kuģi. Pats Kuks tā arī krastā nenokāpa, jo nebija vēl atlabis pēc ilgstošas slimības. Ziņas par salu un tās iedzīvotājiem Kuks saņēma no Pikersgila, kas devās salas iekšienē kopā ar pāris jūrniekiem.
Viņš uzskatīja, ka moaju statujas ir pieminekļi salinieku mirušajiem ķēniņiem. Kuks atstāja diezgan virspusēju salinieku dzīves aprakstu. Kuka laikā Garauši jau bija izkauti, moaju statujas nogāztas. Sabiedrība bija panīkusi. Kuks saskaitīja kādus 600–700 vīriešus un ap 30 sievietēm, kas slēpās drupās. Visur valdījusi nabadzība un bads. Salinieki varējušie iedot tikai nedaudz jamsa, cukurniedru un batāšu. Bija nedaudz vistu, taču visai maziņas.

Kuka Trešā un pēdējā ekspedīcija (1777.-1778.?g.).
Ziemassvētku salas atkalatklāšana (24.12.1777.-02.01.1778.). 1777.gada 24.decembrī pie kādas salas nonāca britu jūrasbraucēja Dž.Kuka vadītā ekspedīcija. Gandrīz vienlaikus no abiem kuģiem "Resolution" un "Discovery" atskanēja sardzes matrožu saucieni: "Redzu zemi!" Līdz pat mūža galam Kuks tā arī neuzzināja, ka bija nonācis pie pasaulē lielākā atola. Ziemassvētku brīža ietekmē sala tā arī tika nosaukta - par Ziemassvētku salu (nejaukt ar tādu vēl otru, kas atrodas starp Austrāliju un Indonēziju).
Kuka jūrnieki salā nesastapa iezemiešus, kuri, visdrīzāk, tad salā arī nemaz nebija. Toties salā bija ļoti daudz jūras bruņurupuču, kas Kuka ekspedīcijai noderēja pārtikas krājumu papildināšanai. No ekspedīcijas dalībieka atmiņām: "Kad devāmies prom no salas, abi kuģi bija tā piekrauti ar bruņurupučiem, ka tos ēdām kādas četras vai piecas nedēļas."
Laikā no 1777.gada 25.decembra līdz 1778.gada 2.janvārim Kuka ekspedīcija atradās šai salā, jūrnieki salu mazliet papētīja. Divi vīri pat noklīda no pārējiem biedriem, bet atgriezās pēc vairākām dienām. Kuks rakstīja savā dienasgrāmatā, ka salā iestādījuši pāris kokospalmu un saldo kartupeļu stādus. Dodoties prom no salas uz ziemeļiem, Kuks bija pārliecināts, ka ir šīs salas pirmatklājējs. Tomēr tas bija spāņu jūrasbraucējs Ernando de Grihalva, kurš to atklāja 1537.gadā un nosauca par Aseu (Acea),
Jūrnieku stāsti par bruņurupuču pārbagātību salā noveda pie tā, ka 1781.gadā izdotā kartē sala tika nodēvēta par Bruņurupuču salu, vēlāk šo nosaukumu izmantoja arī vēl citi kartogrāfi.
No Ziemassvētku salas 2.janvārī Kuks devās uz ziemeļiem - Havaju salu virzienā.
Havaju salas 1778.gada novembrī vēlreiz atklāja slavenais britu kapteinis Džeimss Kuks, kas te ieradās ar kuģiem "Resolution" un "Discovery." Ne viņš, ne kāds no viņa komandas nevarēja zināt, ka šīs kuģojums beigsies traģiski. Kuka ekspedīcija meklēja tā saucamo "ziemeļrietumu eju" - tā sauca tobrīd hipotētisko ceļu pa Ziemeļu Ledus okeānu no Atlantijas uz Kluso okeānu. Lai gan kopumā šis kuģojums bija neveiksmīgs, tomēr Dž.Kuks sastādīja sīku reģiona karti - te viņam palīdzēja krievu zvejnieku un zvērādu tirgoņu zīmētās Aleutu salu kartes. Un tieši Kuks nosauca Āziju un Ameriku atdalošo jūras šaurumu Beringa vārdā.
Kuks Havaju salās. Pēc ierašanās Havaju salās britu kuģi gandrīz divus mēnešus meklēja piemērotu vietu reidam un tādu atrada tikai gandrīz pēc tiem pašiem dviem mēnešiem.
Havajiešiem kuģi izraisīja lielu interesi, tie vācās bariem tos aplūkot. Iesākumā attiecības bija draudzīgas. Saskaņā ar dažiem avotiem, havajieši uzskatījuši Džeimsu Kuku par vienu no savām dievībām. Tomēr idille beidzās ātri, jo iezemieši stiepa prom no kuģiem visu, kas "slikti stāvēja." 1779.gada februārī Kuks mēģināja salas pamest, taču vētras dēļ, kas bojāja "Resolution," bija spiests palikt.
Britu pacietības mērs kapteinim bija pilns tad, kad polinēzieši aizstiepa no viņa kuģa barkasu. Mēģinājumi sarunāt barkasa atgriešanu nedeva nekādus augļus. Kuks nolēma uzaicināt uz kuģa kādu no virsaišiem - Kalaniopu. Tā dēļ viņš kopā ar desmitu jūras kājnieku devās uz ciemu, kurā tas dzīvoja. Diezin vai mēs tagad jebkad precīzi uzzināsim Kuka nolūkus - gribēja virsaiti paņemt ķīlniekos vai vienkārši nopietni parunāt, taču Kalaniopa, nogājis līdz krastam, pārdomāja un nevēlējās kāpt uz angļu kuģa klāja. Pats Kuks šai brīdī nebija pietiekami piesardzīgs. Krastā savācās havajiešu pūlis - to vidū bija izplatījusās baumas, ka briti vairākus saliniekus ir nogalējuši un tas pats varētu notikt arī ar viņu virsaiti.
Nav zināms, kas veica pirmo uzbrukumu. Var jau būt, ka redzot satracināto pūli, izšāva kāds no Kuka matrožiem. Iznākums bija tāds, ka tika nogalināts Kuks un 4 viņa pavadītāji. Lai atgrieztu Kuka līķi, angļi apšaudīja vairākus ciemus, lai gan centās to izdarīt arī pārrunu ceļā. Džeimsu Kuku apbedīja jūrā. Tā beidzās pēdējais Kuka ceļojums.

Kuka ģeogrāfiskie sasniegumi. Viņš kļuva par pirmo eiropieti, kurš sasniedza Austrālijas austrumu piekrasti.
Bija viens no pirmajiem Polinēzijas atklājējiem un pētniekeim.
Ieradās Taiti salā, kur vietējie uzskatīja viņu par Dievu Rongo.
Jūrasbraucēja V.Beringa vārdā šaurumu nosaucis Dž.Kuks.

Saites.
Klusais okeāns.