Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Svjatoslavs I (945.-972.g.)

Novgorodas kņazs no 941. līdz 969.gadam, Kijevas lielkņazs no 945. līdz 972.gadam.

Vārdi. Īstā vārdā Svjatoslavs Īlavsens, Sventoslav.
Krieviski - Svjatoslavs Igorevičs (Святослав I Игоревич).

Radniecība. Tēvs – Igors.
Māte - Olga.
Dēli – vecākais Jaropolks I (nākamais lielkņazs), Oļegs (Drevļanas kņazs), Vladimirs (Novgorodas kņazs).

Dzīvesgājums. Dzimšanas gads nezināms.
945.gadā kāpa Kijevas tronī.

Ārpolitika. Svjatoslava I iebrukumi Bizantijā, Donavas Bulgārijā, Hazārijā. Dņestras Perejeslavecas un sudāvu Baltās Vēžas ciemata izlaupīšana un iznīcināšana, kam sekoja plašāks iebrukums sudāvu zemēs, kuras neizdevās pakļaut. Bija pazīstams ar to, ka pirms uzbrukuma pretiniekam nosūtīja vēstuli ar vārdiem: "Eju uz Jums!" (Иду на вы!)
Kā sekas Svjatoslava karagājieniem bija Hazārijas kaganāta sabrukums un vjatiču zemju pievienošana Kijevas valstij (964.-966.g.).

Hazārijas karagājiens (965.g.). Hazāru kaganāts bija visai spēcīgs un bīstams pretinieks, lai gan X gs. 60.gados pārdzīvoja ne pašus tos labākos laikus. Ir zināms, ka diezgan ilgu laiku austrumslāvu ciltis maksāja hazāriem meslus. Pēc tam, kad Krievzemē izveidojās centralizēta valsts, Kijevas kņazi no meslu maksāšanas hazāriem pamazām atteicās. Tomēr ciltis, kas Kijevai nebija pakļautas, turpināja to darīt.
Svjatoslava karagājiens pret hazāriem sākās 965.gadā un vēsturniekiem ir labi zināms notikums. Sākumā iņš ar karadraudzi devās uz ZA, kur pakļāva vjatičus - tā bija viena no ciltīm, kas maksāja meslus hazāriem. Pēc tam devās lejup gar Volgu uz dienvidiem un smagi sakāva hazārus.
Zināma hazāru ķēniņa Jāzepa 960.gada vēstule Kordovas kalifāta ierēdnim Hasdajam ibn Šafrutam, kurā viņš pavēsta, ka ved sīvas kaujas ar rusiem. Vēstulē ķēniņš savu armiju iztēlo kā vairogu, kas piesedz Bagdādes kalifa zemes. Viņa vārdiem runājot, ja ne hazāru kareivji, tad rusi iztukšotu visas zemes līdz pat Bagdādei.
Vēsturnieki šodien diskutē par to, kas tad tiešām bijis šis karagājiens. Daļa vēsturnieku uzskata, ka tādi bijuši divi. Pirmais 964.-965.gados, kad pēc vjatiču pakļaušanas Svjatoslavs devies pa Piekubaņas un Piedonas zemēm, tomēr neiebruka pašā Hazārijā Lejas Pievolgā. To viņš izdarīja savā otrajā karagājienā 968.-969.gados, pie tam pats Svjatoslavs tajā nepiedalījās, kjo atradās Volgas Bulgārijā. Citi speciālisti uzskata, ka karagājiens tomēr bijis tikai viens.
Tā vai citādi, bet Svjatoslava I karagājiens vāvējoši iedragāja Hazāru kaganātu. Tikm ēr pats Svjatoslavs I panāca, ko vēlējās - nostiprinājās pie Donas un Krimā, kā arī atvēra tirdzniecības ceļus, ko līdz šim apdraudēja hazāri. Hazāru kaganāts vēl gan pastāvēja vairākas desmitgades un ogāja no vēstures skatuves tikai pēc Svjatoslava I dēla Vladimira karagājiena 985.gadā.

Bulgārijas karagājiens. 967.gadā (saskaņā ar citiem avotiem - 968.gadā) Bizantijas imperators Nikifors Foka nosūtīja pie Svjatoslava I sūtniecību, ko vadīja kāds Kalokīrs. Viņš veda sev līdzi veselus 455 kg zelta (mūsdienu svaru mēros!) ar mērķi sarunāt ar kijeviešiem kopēju cīņu pret Bulgāriju. Bet notika imperatora neparedzētais - Kalokīrs paprasīja Svjatoslavam imperatora Fokas nogāšanu! Kā atmaksu piesolīja bagātību un visus iekarojumus Bulgārijā.
968.gadā Svjatoslavs Iar savu karadraudzi iebruka Bulgārijā, pilnīgi sakaujot ķēniņa Borisa II karaspēku, visai drīz jau kontrolēja visu valsti. Svjatoslavam I tik ļoti te iepatikās, ka viņš nolēma še pārnest pat savu mītni (no Kijevas uz Donavas Pereslavļu, domāja pārnesta arī galvaspilsētu), bet iekarotās zemes pievienot savai valstij. Galvaspilsētas pārnešanu pamatoja ar to, ka Donava ir aktīvs tirdzniecības ceļš, pa ko pārvietojas daudz Eiropas un Āzijas tirgoņi. Tā bizantieši, tā vietā, lai būtu svešām rokām izrēķinājušies ar bulgāru valsti, ieguva pie savām robežām kareivīgu un bīstamu pretinieku.

968.-969.gados Kijevas rhossu iebrukumi Volgas Bulgārijā (karojis ar Volgas-Kamas bulgāriem), Burtijā un Alānijā laupīšanas nolūkos, nosakot nodevu (obroku) zeltā ik gadu.

Kari ar Bizantiju. Svjatoslavu iejūsmināja militārie panākumi Bulgārijā un viņš meta izaicinājumu Bizantijas imperatoram. Tā Svjatoslavs I vairākus gadus nikni cīnījās ar Bizantijas impēriju - 971.gadā savienībā ar ungāriem un bulgāriem veica karagājienu pret Bizantiju. Karot ar Svjatoslavu I nācās jau nākamajam Bizantijas imperatoram - Jānim Cimshim, jo Nikiforu Foku nogalināja sazvērnieki. Svjatoslava I karaspēks devās uz dienvidiem un pirmajā kaujā ar bizantiešiem veiksme bija Svjatoslava I pusē. Cimshis bija spiests parakstīt ar kijeviešiem mieru.
Pēc miera noslēgšanas Svjatoslavs I noticēja, ka bizantieši turēs miera noteikumus un tādejādi pārrēķinājās. Pirmkārt, viņš neatstāja militārās vienības kalna pāreju apsardzei, pa kurām bija gājusi viņa armija. otrkārt, kņazs nebija parūpējies par militāro kontroli pār Donavas grīvu. Jānis Cimshis izmantoja šo nolaidību, savāca daudzskaitlīgu karaspēku un virzījās augšup pa Donavu. Svjatoslava karaspēks bija sadalīts divās daļās. Pats Svjatoslavs ar pamatkodolu atradās Dorstola cietoksnī, bet otra daļa apsargāja Pereslavļu.
Jānis Cimshis ar kuģiem nonāca līdz Pereslavļai un viegli sakāva nelielo kijeviešu vienību. Bojā gāja gandrīz visi karavīri, tikai daži aizpeldēja pa Donavu pie Svjatoslava I Dorstolā. Cimshim bija veseli 300 kuģi, kas bija aprīkoti ar "grieķu uguns" metējiem. Ar šo floti viņš slēdza Donavas grīvu, bet pats pa kalnu ceļiem ar 13 000 jātniekiem, 15 000 kājnieku un 2000 "nemirstīgajiem" devās cauri Balkāniem, nonākdams pie Dorstolas. Aiz galvenajiem spēkiem veda cietokšņu aplenkumu mašīnas.
Svjatoslava I karaspēks pieņēma kauju, sagaidot bizantiešus cietokšņa priekšā. Kijevieši izkārtojās ciešās rindās, sakļāvuši vairogus un izvirzījuši pīķus. Bizantiešu kaujas ierindas flangos esošie jātnieki uzbruka no flangiem, centrā atradās kājnieki. Stopu šāvēji un lingu akmeņu metēji pastāvīgi apšaudīja krievus. Bizantieši uzbruka, bet kijevieši nepadevās un neatkāpās. Tikai pret vakaru, kad bija atsituši 12 uzbrukumus, tie iegāja cietoksnī un aizvēra vārtus.
Jāņa Cimsha vadītie bizantieši ierīkoja nometni, uzbūvēja valni un tam apkārt izraka aizsarggrāvi. Dorstola tika pilnībā aplenkta. Krievi, saprazdami, ka ilgstoši nenoturēsies bez ūdens un pārtikas, izgāja laukā un divas dienas atvairīja bizantiešu uzbrukumus. Tikai tad, kad krievu aizmugurē iegāja Cimsha sūtīta vienība, tie atkal atkāpās cietoksnī. Svjatoslavs I naktī nosūtīja nelielu vienību pēc pārtikas - tā naktī uzbruka bizantiešu vezumiem un sagrāba tos. Pēc tam kijevieši no Dorstolas devās laukā divas reizes - lai nodedzinātu aplenkuma mašīnas un lai cīnītos. Pēc kaujas atkal devās atpakaļ cietoksnī. Šai pēdējā kaujā pie cietokšņa sienām kijevieši izturēja daudzkārtīgus bizantiešu uzbrukumus, aplenkumu un pat smilšu vētru.
Rezultātā pēc 3 mēnešu ilga aplenkuma Cimshis bija spiests atkāpties un pieņemt Svjatoslava I noteikumus. Bizantieši izlaida krievus savai zemei cauri, bet brīdināja pečeņegus.

Nāve.  Svjatoslavu I nogalināja pečeņegi 972.gadā, kad tas pēc kaujām ar bizantiešiem devās atpakaļceļā uz Kijevu. Kauj;a gāja bojā arī gandrīz viss viņa karaspēks. 

Visos Svjatoslava I karagājienos piedalījās arī vīkings-vojevoda Svenelds, kas arī iniciēja Svjatoslava I konfliktu ar brāli Oļegu.

Saites.
Kijevas kņazi (912.-1321.g.).