Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kukulkāna piramīda

Čičenicas galvenā celtne, deviņu pakāpju piramīda, saukta par "akmens kalendāru." Savulaik kalpojusi kā Kukulkāna templis.

El Castiljo - "pils" (spāņu val.).
Saukta arī par "akmens kalendāru."

Vēsture. Uzcēla ikas tauta. Pēc tam tolteki pāri uzbūvēja savu – lielāku piramīdu.

Apraksts. Uz piramīdas virsotni, kur paceļas svētnīca, ved četras kāpnes, kuras ietver balustrāde, kas piramīdas pakājē sākas ar skaisti izstrādātu čūskas galvu un turpinās uz augšu kā čūskas ķermenis. Katrām kāpnēm ir 91 pakāpiens.
Piramīdas augstums ir 24 metri, taču, pieskaitot klāt 6 metrus augsto augšējo templi, monumentā kopējais augstums sasniedz pat 30 metrus. Piramīdas pamatu malu garums ir 55 x 55 metri.
Ieeja svētnīcā no ziemeļu puses. Pamatu veido kvadrāts ar malas garumu – 55,50 m. Katrā piramīdas skaldnē ir 91 pakāpiens (4 X 91=364) plus 1 – pēdējais, tas ir tempļa virsotnē, simbolizē 365 gada dienas.
Iekšējā piramīda. Ārēji var redzēt tikai tolteku piramīdu, taču nejauši tika atklāta eja pa kuru var iekļūt spraugā starp piramīdām. Iekšējā piramīda arī ir 9 pakāpju. Kaut kā tur var nokļūt iekšā un nonāk svētnīcas telpā. Tajā atrodas jaguāra tronis ar 73 nefrīta plankumiemm arī acis no nefrīta, bet zobi atplestajā mutē - no krama. Tik fantastisks jaguāra tronis nav atrasts vairs nekur Amerikā.

Piramīda kā kalendārs. Kukulkāna piramīda bija akmenī iemiesots kalendārs. Saskaitot visu četru kāpņu pakāpienus un vēl piramīdas virsotnē pieskaitot klāt Kukulkāna tempļa platformu kā pēdējo pakāpienu, kopā sanāk 365 pakāpieni, kas atbilst dienu skaitam Ksāba gadā. Pat tolteku 52 gadu cikls bija attēlots piramīdas sienās - katru tās sienu rotāja tieši 52 akmens reljefi.
Pavasara un rudens ekvinokcijas laikā vēlā pēcpusdienā saule, apspīdot piramīdas ziemeļrietumu stūri, meta trīsstūrveida ēnas uz ziemeļrietumu balustrādi, radot ilūziju par čūskas “līšanu” lejup pa piramīdu.
Taču piramīdas celtnieki ar to vien nav aprobežojušies un tajā iemūžinājuši arī kalendāra mēnešus. Katra no piramīdas skaldnēm sadalīta uz pusēm ar kāpni. Tātad 9 piramīdas pakāpes sadalītas uz 2 ir 9 puspakāpes katrā pusē - kopā 18 (365 dienu gada mēnešu skaits).
Piramīdas apakšējā stāva frontoni sastāv katrs (tādi laikam ir 4?) no 52 smalki izrotātām akmens plāksnēm, par godu tolteku svētajam skaitlim 52. Virsotnē izvietota Kukulkana svētnīca, ieeju kurā rotā divas kolonas ar Spalvainās Čūskas attēliem. katrā piramīdas skaldnē ir kāpnes, pa kurām sasniegt plakano virsotni ar templi.
21. martā un 21.septembrī (pavasara un rudens ekvinokcija) var novērot fantastisku gaismas spēli – pa piramīdu uz leju locās čūska, pēc tam atkal augšā - tā sauktais Čūskas skrējiens. Tas tiek pavadīts ar starmešiem, tais reizēs savācas itin prāvs skaits tūristu.

Piramīdas izpēte.  Pirmais Kukulkāna piramīdu ar 1566.gadu datētajā darbā “Relacion de las cosas de Yukatan,” aprakstījis spāņu bīskaps Djego de Landa.
Kukulkāna piramīda aprakstīta arī 1843.gadā iznākušajā Džona Loida Stīvena grāmatā “Incidents of Travel in Yucatan.” Tobrīd Čičenicas drupas piederēja zemes īpašniekam Huanam Sosam (Juan Sosa).
Savukārt Frederika Ketervuda ar litogrāfijām ilustrētajā grāmatā Kukulkāna piramīda attēlota džungļu pārņemta, klāta ar augiem. Arī XX gadsimta sākumā uzņemtajās fotogrāfijās piramīda joprojām daļēji ir segta ar augiem.
1894.gadā Čičenicu un teritoriju ap to nopirka ASV konsuls Meridā un aizrautīgs amatierarheologs Edvards Herberts Tompsons. 30 gadus Tompsons pētīja Čičenicu, veicot dažādus atklājumus. Pazīstamākais Tompsona veikums ir Upurakas izsmelšana.
1913.gadā Kārnegija Zinātniskais institūts (Vašingtona) pēc arheologa Silvāna Morleja ierosinājuma lūdza Meksikas valdībai dot atļauju veikt Čičenicas drupās izrakumus. Meksikas valdība atļauju deva, tomēr pētījumu sākšanu par veseliem 10 gadiem aizkavēja revolūcija un sekojošās jukas valstī. Tikai 1923.gadā amerikāņu arheologi ar meksikāņu arheologu atbalstu sāka izrakumu darbus Čičenicā.
1931.gadā Kārnegija institūta arheologi, lai pārbaudītu hipotēzi par otru piramīdu, kas apslēpta zem Kukulkāna piramīdas, sāka pētīt pašu piramīdu.
1935.gada aprīlī piramīdas iekšienē, telpā, kuru nodēvēta par ziedojumu vai ziemeļu kameru, arheologi atrada ar ziedojumiem, arī cilvēku upurēšanu saistīto Čakmūla statuju. Skulptūrai nagos, zobos un acīs bija inkrustētas pērles.
1936.gada augustā, tikai metra attālumā no pirmās, arheologi atklāja otru telpu, kuru nodēvēja par upurēšanas kameru, jo tās aizmugurējā sienā divos paralēlos padziļinājumos gulēja cilvēku kauli. Kameras vidū stāvēja sarkana jaguāra statuja, uz kura muguras kā plankumi bija inkrustēti 74 nefrīta gabali. No nefrīta bija veidotas arī plaši ieplestās dzīvnieka acis. Zobi un nagi bija izkalti no balta krama. Uz jaguāra muguras bija novietots tirkīza disks, kas tika izmantots vīraka kvēpināšanai.
Kārnegija institūta pētnieki secināja, ka Kukulkāna piramīdas iekšienē atrodas otra, mazāka, bet formas ziņā ārējai piramīdai līdzīga piramīda ar 9 pakāpēm. Tās augstums ir 17 metri. Iekšējas piramīdas augšējo svētnīcu veido divas kameras, kurās tika atrastas Čakmūla un Jaguāra statujas.
Šī piramīda tika celta laika posmā starp 850. un 900.gadu.
2016.gadā pētnieki, izmantojot par elektriskās pretestības tomogrāfiju (ERT) dēvēto tehnoloģiju, Kukulkāna piramīdā atklāja otru iekšējo piramīdu, kura būvēta laikā starp 600. un 800.gadu. Nebojājot arheoloģisko pieminekli, ar ERT ieguva 45 000 skenējumus, kas tālākās analīzes gaitā varētu palīdzēt gūt pilnīgāku priekšstatu par Kukulkāna piramīdas uzbūvi. Jaunatklātā iekšējā struktūra ir apmēram 10 m augsta. Tomēr otras iekšējā piramīdas eksistence pagaidām ir tīri hipotētiska.
Iespējams, ka Kukulkāna piramīdas iekšienē atklātā struktūra pirmo reizi atklāta jau divdesmitā gadsimta četrdesmitajos gados - šādu domu pauž šajā pētījumā neiesaistītais Kalifornijas universitātes Sandjegā, antropoloģijas profesors Džefrijs Bresvels (Geoffrey Braswell). Tajā laikā, veicot izrakumus vidējā piramīdā, arheologi zem tās atrada apraktu trešo platformu, stāstīja Bresvels. Tā kā tunelis nebija drošs, arheologi nevarēja tālāk izpētīt platformu. 

Piramīdas akustiskās īpašības. Jau 2004.gadā beļģu zinātnieki atklāja, ka celtnei piemīt rezonējoša spēja pastiprināt apkārtējās skaņas - putnu čivināšanu un lietus skaņu. Nu jau zinātnieki domā, ka tā nav nejaušība un piramīda celta tā, lai maiju priesteri spētu sazināties ar dieviem. Tā īsti jau nevar pateikt vai šāds efekts tomēr nav radies nejauši.
Horhe Kruss no Mehikas mehānisko un elektronisko inženierzinātņu profesionālās skolas un Niko Deklērks no Džordžijas Tehnisko zinātņu institūta nolēma noskaidrot kā rodas atbalsis piramīdā. Viņi izmērīja skaņas frekvenci, kas rodas cilvēkiem staigājot pa Kukulkana piramīdu un Mēness piramīdu Teotivakanā (pa kāpnēm staigāja viņu studenti). Lietus līšanu atgādinošais troksnis tika konstatēts pie abām piramīdām. No tā zinātnieki izsecināja, ka dobjā trokšņa radīšanā nav vainīgs tukšums zem Kukulkana piramīdas. drīzāk atbalsis rodas, skaņas viļņiem plūstot augšup pa pakāpieniem un atsitoties pret rievoto virsmu. Tur viļņi tiekot lauzti un radušies trokšņi ir līdzīgi lietus skaņai. Tas viss vedina domāt, ka piramīda celta lietus dievam Čakam par godu, ne tik vien Kukulkanam.
Tiesa, ir arī kāds arguments pret to. Abas piramīdas ir atjaunotas, tādējādi šīs teorijas autoriem būtu jāpierāda, ka piramīdu virsma ir stipri līdzīga oriģinālajām.

Atradumi. Lietus dieva Čaka maska piramīdas virsotnē.

Saites.
Čičenica.