Karaļauči, Kēnigsberga, Kaļiņingrada
- Detaļas
- Publicēts 16 Jūnijs 2017
- Skatīts: 4289
Pilsēta Krievijas okupētajā Austrumprūsijā, Baltijas jūras krastā pie Pregoļas upes ietekas Kaļiņingradas līcī, Kaļiņingradas apgabala administratīvais centrs.
Iedzīvotāji - 204 000 (1959.g.), 345 000 (1976.g.).
Vēsture. Latvieši un lietuvieši šo pilsētu pazina ar nosaukumu Karaļauči. Līdz 1946.gadam pilsētu sauca tās vācu vārdā - par Kēnigsbergu.
Pirmo reizi rakstos minēta 1255.gadā.
Bija centrs vācu feodāļu agresijai pret Austrumeiropas tautām.
1645.gada 10.oktobrī Karaļaučis salaulājās hercogs Jēkabs un Luīze Šarlote.
1701.gadā šeit par pirmo prūsijas karali kronējās Frīdrihs I.
No 1761.gada bija Prūsijas karalistes sastāvdaļa.
Saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumu 1945.gadā Kēnigsberga ar apkārtni nodota PSRS pārvaldīšanā (uz laiku?). Pārsaukta par Kaļiņingradu, no pilsētas deportēti visi vācieši un tā kolonizēta ar krievvalodīgiem PSRS iedzīvotājiem.
Aplūkojamie objekti.
Novadpētniecības muzejs.
Botāniskais dārzs.
Zooloģiskais dārzs.
Vācu nocietinājumu forti. Kopskaitā 13 ap visu pilsētu.
Napoleona I karavīru apbedījumi. 2006.gadā tādi uzieti Karalaučos ar Krievijas ZA Arheoloģijas institūta speciālistu piedalīšanos, kur bija atrasti 12 franču zaldātu apbedījumi. Salīdzinoši ar Viļņu parādījās arī papildinformācija. Vairākums zaldātu bija 20 gadu veci, liela auguma (sākot ar 178 cm), jo Napoleona gvardē pieņēma tikai gara auguma jaunus vīriešus. Tomēr vidējais vecums un ķermeņa garums bijis, protams, atšķirīgs, jo šeit bija ne tikai gvardes, bet arī citu armijas vienību pārstāvji. Vairākiem kaulos bija palikušas sifilisa pēdas, ko tie dabūjuši pirms kara, bet armijā viņus veiksmīgi ārstēja. Visa informācija bija interesanta arī antropologiem, jo tie bija īsti Francijas iedzīvotāji, kuri piedzima Francijas revolūcijas juku laikos. Pēc skeletu stāvokļa var noteikt, kādos apstākļos šie cilvēki dzīvojuši pirms karadienesta un kara laikā.
Saites.
Austrumprūsija.
Kaļiņingradas apgabals.
