Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kroņgripa, COVID-19

Vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.

2019.gada rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. Covid-19 ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. Covid-19 infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.

Pasaulē ir 3 laboratorijas, kurās pēta SARS vīrusus: Uhaņas laboratorija Ķīnā un divas ASV (Fortdetrikas karabāzes laboratorija Mērilendā un vēl kāda).

Izcelšanās hipotēzes.
      1.  Vīrusu cilvēki ieguvuši no kontaktēšanās ar slimiem dzīvniekiem.
      2.  Vīruss negadījumā izkļuvis no Uhaņas Virusoloģijas laboratorijas, inficējoties tās darbiniekiem. Amerikāņu mediji zņojuši, ka ASV izlūkdienestu rīcībā ir informācija - tā liecina, ka trīs Uhaņas Virusoloģijas institūta darbinieki saslimuši un ievietoti slimnīcā jau 2019.gada novembrī. Tikai vairākas nedēļas pēc tam Ķīna paziņoja par pirmo jaunās slimības izplatīšanās gadījumu.

Uhaņas laboratorijas virusologi žurnālā “Nature” publicēja rakstu, no kura izrietēja, ka viņu vīrusu kolekcijā kā tuvākais SARS-2 “radinieks” atrodams vīruss - RaTG13, kurš izdalīts no sikspārņu mēsliem 2013.gadā Junaņas provincē - 2000 kilometru attālumā no Uhaņas. Tiek uzskatīts, ka 2002. gada SARS atipiskās pneimonijas epidēmiju izraisīja koronavīruss, kurš uz cilvēku pārgāja no sikspārņiem. Vispirms tas pārgāja uz civetām, kur mutācijas ceļā kļuva bīstams cilvēkiem. Tika pieņemts, ka līdzīgā veidā sikspārņu vīruss RaTG13 pārvērties par SARS-2.
Abu šo vīrusu RaTG13 un SARS-2 genomi sakrīt vairāk par 96%, un lielākās atšķirības vērojamas tieši tajā vīrusa daļā (S-olbaltumvielu izaugumos), kura nodrošina efektīvāko cilvēku šūnu inficēšanu. RaTG13 šādu izaugumu nav. Turklāt izskaitļots, ka RaTG13 un SARS-2 kopējais “sencis” “dzīvojis” pirms minimums 30 gadiem un reālajā dzīvē SARS-2 nekādi nevarēja rasties no RaTG13. Tāpēc bija nepieciešams atrast trūkstošo posmu - dzīvnieku - kura šūnās RaTG13 pārvērtās par SARS-2. Šāda trūkstošā posma kandidāts drīz vien atradās.
Jau 2017.gadā Ķīnas muitnieki bija konfiscējuši Malajas pangolīnu (nelieli zvīņnešu dzimtas dzīvnieki, kuri Ķīnā skaitās delikatese) kontrabandas kravu, starp kuriem bija acīmredzami slimi dzīvnieki, kuriem Uhaņas virusologi atklāja vīrusu, kas nedaudz atgādināja SARS-2. Pangolinu vīruss bija daudz tālāks SARS-2 radinieks nekā RaTG13 vīruss, toties tam bija šie raksturīgie S-olbaltumu izaugumi. Līdz ar to tika norādīts ceļš, kā “izskaidrot” SARS-2 izcelšanos. Bija jāatrod ar šo vīrusu inficēts pangolins, kuru kāds inficētais būtu apēdis. Tā kā šos pangolinus tirgoja Uhaņas tirgū, tad atlika vien atrast saistību starp inficēšanos ar SARS-2 un šo tirgu, kas ātri tika izdarīts. Tiesa, drīz vien atklājās, ka daudzi vēl agrāk inficētie nekādi nav ar šo tirgu sasaistāmi, un vīrusa ceļš drīzāk bijis tieši pretējs - iepriekš inficētie ir aiznesuši vīrusu uz šo tirgu, bet tas vairs maz kuru interesēja - stāsts par “drausmīgi nehigiēnisko” Uhaņas tirgu bija sekmīgi aizgājis informatīvajā telpā un tur izplatījās ar vīrusa ātrumu.
Vīrusa genoms pirmo reizi tika publicēts 2020.gada 10.janvārī. Virusologiem uzreiz krita acīs šī veida koronavīrusiem neraksturīgi S-olbaltumu izaugumi, kuri ļoti viegli saistās ar cilvēku šūnām. Šie neraksturīgie izaugumi ir tieši tie, kas ļauj vīrusam viegli inficēt upuri. Pie cilvēka šūnām kroņgripas vīruss piesaistās ar tādu kā adatu - proteīnu (Spike protein). Ja S-proteīnu nobloķē vai izdodas radīt antivielas, tātad šī vakcīna darbojas. Tomēr S-proteīnā var veidoties mutācijas (Lielbritānija, Dienvidāfrika u.c.), pašlaik gan nelielas un vispārējās vakcīnas darbojas arī šajos gadījumos.

Koronvīrusa slimība.
Iekļūšana. Vīruss iekļūst kā respirators caur muti, acīm, degunu un tam viena alga, vai cilvēks vakcināts, vai ne - iekļūst visiem vienādi un tur ir divas dienas.
Vīruss iekļūst organismā caur receptoriem, kas atrodas daudzos ķermeņa orgānos. Visvairāk novēroti plaušu bojājumi, tāpēc nepieciešams papildus skābeklis.
Starp biežāk sastopamajām komplikācijām ir asinsvadu trombozes, sirds slimības, nieru mazspēja, var tikt skartas arī smadzenes.
Pēc pārslimošanas vērojami dažādi veselības sarežģījumi - ilgstošs nogurums, pēc pārslimotās pneimonijas neizzūd aizdusa, klepus; ir arī galvas sāpes, saglabājas garšas un ožas izmaiņas. Zūd atmiņa un spēja koncentrēties, mēdz izkrist mati, izsitumi uz ādas.

Ķīnas varas iestādes paziņojušas par sekmīgu antivīrusu medikamenta Favipiravir izmantošanu COVID-19 pacientu ārstēšanā.

Vakcīnas. Ģenētiskajās Pfizer un Moderna vakcīnās ir ķīmiski sintezēts gēns.

Pfizer/BioNTech. Pasaulē pirmā vakcīna pret kroņgripu - Comirnaty, ko atzinusi VVAO, ražota ASV. Tā ir arī pirmā pasaulē ģenētiskā vakcīna. Efektivitāte - 95%.
Tajā tiek izmantota jauna metode - mRNA (messenger - latviski " signālmolekula") tehnoloģija. Tā nesatur koronovīrusu un nevar inficēt vakcīnas saņēmēju. Nepieciešams laiks, lai vakcīnā esošais ģenētiskais kods iemācītu recepienta imūnsistēmu atpazīt slimības aģentus un tiem uzbrukt. Aktīvā viela - mRNS, kas iestrādāta lipīdu nanodaļiņās (nesējviela).
Šai vakcinēšanai nepieciešamas divas injekcijas. Saskaņā ar notikušjiem pētījumiem, imunitāte pret kroņgripas vīrusu paaugstinās tikai pēc 8-10 dienām pēc 1.injekcijas un galu galā sasniedz 50%. 2.injekciju veic 21 dienu pēc 1.injekcijas. Tiek apgalvots, ka tad imunitāte pēc nedēļas sasniedz 95%. Tātad paliek 5% iespēja tomēr inficēties (saslimt?).
Šai vakcīnai ir vissarežģītākā loģistika, jo prasa lielu aukstumu.
Visplašāko savu iedzīvotāju imunizāciju ar šo vakcīnu pašlaik veic Izraēla.
Galvenā šīs vakcīnas ražošanas vieta ir rūpnīca Pirsā (Beļģija), 2021.gada februāra sākumā atvēra rūpnīcu arī marburgā (Vācija).

AstraZeneca. Britu un zviedru koncerns. Izstrādāja vakcīnu kopā ar Oksfordas universitāti. Vakcīnas nosaukums - ChAdOx1-S, pēc skandāla pārsaukta par Vaxzevria. Efektivitāte - 82,4%. Mērķproteīna vakcīna. samērā vienkārša ražošanā, tika izmantotas citu iepriekšējo vakcīnu ražošanas iestrādes. Lielbritānijas un ES vajadzībām vakc;ina tiek ražota 2 rūpnīcās Lielbritānijā (testētas un pildītas vēl trešajā), kā arī rūpnīcā ASV un rūpnīcā Beļģijā. Paredzēta ražošana vēl vienā rūpnīcā Nīderlandē, bet pārējai pasaulei vakcīnu ražo Indijā - miljardierim Adaram Ponavallam piederošajā "Indijas Seruma institūtā" (lielākais dažādu vakcīnu ražotājs pasaulē).
Eiropas ZA 2021.gada oktobrī apstiprinājusi vakcīnai 2 retas komplikācijas - venozo trombemboliju un imūno trombocitopēniju.

CureVac.

Sputnik V.
Krievu vakcīna. Nosaukums - Gam-COVID-Vac, plašāk pazīstama kā Sputnik V. Izstrādāja Krievijas Gamalejas institūts un bija viena no divām pirmajām vakcīnām pret kroņgripu. Nodrošina 91,6% efektivitāti pret simptomātisku kroņgripu.

Sinopharm. Ķīnas farmakogigants. Ķīniešu vakcīna. Efektivitāte - 79,3%. ES par pirmo valsti, kas savus iedzīvotājus sāka vakcinēt ar šo vakcīnu, kļuva Ungārija.

Moderna. Ražota ASV, līdzīga faizera vakcīnai. Reģistrēta EZA 2020.gada 6.janvārī. Efektivitāte - 94,1%. Vakcīnu uzglabā saldētavā -20 grādu pēc Celsija temperatūrā.

Johnson & Johnson vakcīna. 27.02.2021. to apstiprināja ASV Federālā pārtikas un zāļu pārvalde. 66% efektivitāte un 85% efektivitāte smagas slimības novēršanā. Tajā tiek izmantots cilvēka adenovīruss, sastāv no vienas devas.

Komplikācijas pēc vakcīnām. Sāpes injekcijas vietā (plecā), paaugstināta temperatūra, locītavu sāles u.c. Parasti tas ilgst 24-36 stundas.

Ārstēšana. Smagi skartu kroņgripas pacientu arstēšanai izmanto preparātu Remdesivir. Viens ārstniecības kurss izmaksā vismaz 2000 eiru. Par zāļu lomu nav vienprātības ārstu sabiedrībā.

Jautājumi par kroņgripu:
1.  Slimības sekas. Atlieku parādības ilgti pēc izveseļošanās un lielā daļā gadījumu tās noved pat pie invaliditātes dēļ fibrožu ieaugšanas funkcionālos audos. 4 risku pamatgrupas:
      -  Plaušas. Vislielākais risks šobrīd ir plaušu veselībai - cilvēks vairs nevar paelpot;
      -  Aknas;
      -  Nieres; 
      -  Neiroloģiskas un mentālas dabas izmaiņas.
Pēc pārslimošanas var parādīties tādi simptomi, kas nav bijuši slimošanas laikā = galvassāpes, reiboņi, atmiņas pasliktināšanās.
2. Bērnu slimošana. Sākumā uzskatīja, ka bērni inficējas ātri un pārslimo viegli. Tomēr vēlāk izrādījās, ka bērniem ļoti maz veidojas antivielas. piemēram, no 300 apsekotiem bērniem antivielas ir mazāk kā 2%.
3.  Vīruss fēcēs. Izrādās, tas tur var saglabāties mēnešiem ilgi. Tādēļ teorētiski cilvēks ir infekciozs daudz ilgāk nekā 14 vai 28 dienas.
4.  Imunitāte pēc pārslimošanas nav noturīga.
5.  Kad potēties cilvēkam, kas pārslimojis kroņgripu. Ar Pfizer vakcīnu ne agrāk kā 4 nedēļas pēc tam, kad izzuduši slimības simptomi. agrāk nevajadzētu, jo ir liela varbūtība, ka cilvēkam ir antivielas.

Vairāk nekā pusei no tiem, kas tikuši hospitalizēti ar kroņgripu, atklāj miokardītu.

Vai vīruss var izmainīt cilvēka genomu? Vīrusa gēni ir rakstīti RNS formā, bet cilvēkam ir DNS (tai, atšķirībā no RNS, ir dubultspirāle). Iebūve tiešā veidā nav iespējama.

Vai antivielas ir kritērijs imunitātes noteikšanā? Nav. Joprojām ir neskaidrs, kāpēc pēc vakcīnu divu devu saņemšanas testi uzrādanelielu skaitu antivielu. Tādēļ antivielas nevar būt par kritēriju imunitātes novērtēšanā. Ir ap 200 dažādu antivielu testu (kas ar to domāts?).
Ir visai svaigi pētījumi, ka ap 5% pilnībā vakcinētu un imūnu cilvēku organismos antivielas ir pilnīgi nulle.
Tātad antivielas nav primārais un vienīgais rādītājs, kas liecina par imunitāti. Ir šūnu imunitāte un to nevar noteiktpēc antivielām (tur paredzēti citi testi, bet Latvijā tie nav parasti).
Neesot tāda antivielu līmeņa, pie kura vakcinācija nav nepieciešama (D.Zavadska). pasaulē vēl neviens nevarot noteikt, kāds konkrēti ir antivielu līmenis, pie kura iestājas aizsardzība pret kroņgripu.

Vīrusa kloni.
      -  delta vīruss, izcēlās Agartalā (Indija). Par iepriekšējiem daudz lipīgāks.

Raksti.
Ķīna paziņo, ka COVID-19 iespējams ārstēt ar antivīrusu preparātu Favipiravir
.
Pirmie panākumi COVID-19 kandidātvakcīnas izstrādē.