Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Koki

Sistemātika.
      Vītolu dzimta.

Koku internets. Atklāts, ka koki mežā viens ar otru sazinās ar sakņu palīdzību. Informāciju pārnes sēnīte mikorīza, kas aug uz koka šķiedrām. Ir vēl arī citi informācijas pārraides veidi. Ar mikorīzas palīdzību pat tiek transportētas barošanās vielas. Koki, kas fotosintēzes procesu veic intensīvāk, savu "pārprodukciju" atdod citiem, piemēram, skujukokiem. Vecākie koki nodod jaunajiem augošajiem kokiem nepieciešamās vielas. Tātad pierādīts, ka mežs - tā ir ārkārtībi labi sabalansēta ekosistēma. Šāds "koku internets" izskaidro koku un sēnīšu simbiozi.

Kauru koku audzes. Tūkstošgadīgie koki ir jaunzēlandiešu lepnums. Vislielākais kauru koks Jaunzēlandē un viens no lielākajiem kokiem pasaulē atrodas Vaipoua meža džungļos - 51 m augsts, 1500 gadu vecs. Maori to nodēvējuši par "Meža dievu" (Tane Mahuta).

Milzīgais banjana koks. Aug Kalkutas botāniskajā dārzā. Ginesa grāmatā ierakstīts kā platākais (iet platumā no viena stumbra, līdz centrālais stumbrs iet bojā) koks pasaulē, vairāk kā 250 gadu vecs.

Priedes. Viena no tādām priedēm Grieķijā ir senākais zināmais Eiropas iemītnieks.

Sekvojas. Ciprešu dzimtas skuju koki, to vecums var sasniegt 3500 gadu. Šie koki nosaukti par godu čeroku indiāņu virsaitim, kurš 1826.gadā izveidoja čeroku alfabētu. Sekvojas aug savvaļā Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrastē - Kalifornijā, Vašingtonas pavalstī un Britu Kolumbijā (Kanādā). 2006.gadā Kriss Atkinsons un Mails Teilors atrada 115,5 m augstu sekvoju Redvudas Valsts dabas parkā - tā ieguva nosaukumu Hiperions.
Sekvojām ir ļoti bieza, līdz pat 30 cm, un mīksta miza. Pēc noņemšanas tā ir sarkanbrūna, tādēļ amerikāņi koku mēdz dēvēt par sarkano koku (redwood).

Plūksnotā kigelija jeb Desu koks. Aug Āfrikā.

Paši vecākie koki uz zemeslodes ir Kalifornijas Baltajos kalnos augošās Bristlkona priedes. Ir zināms, ka vecākie koki ir pārsnieguši 4000 gadu vecumu, bet ir atrasti arī tādi, kas ir vecāki par 5000 gadiem. 

Baobabs. Sauc arī par - limonādes koku, pudeļkoku, pērtiķu maizes koku, staraino adansoniju.

Brazas koks. Pastāv uzskats, ka Brazīlija savu nosaukumu ieguvusi pateicoties tur augošajam brazas kokam, kuru dēvē arī par adataino cezalpīniju, sarkano sandalu un pernambuku. Līdz XX gs. šo koku izmantoja, lai iegūtu krāsvielas audumu izgatavošanai.

Pūķkoks (Draceana draco). Kanāriju salu simbols. Savulaik Kanārijās bijuši lieli pūķkoku meži, kas tikuši izcirsti. Cilvēkus interesējuši specifiskie sveķi, kas bijuši sarkani kā asinis.

Latvijas dižkoki. Latvijā aug 54 sugu koki -vietējie un svešzemju.
2021.gadā Latvijā reģistrēti 11 500 dižkoki, tienokļuvuši valsts nozīmes dabas pieminekļu sarakstā. lai novērstu dižkoka augšanai nelabvēlīgus apstākļus teritorija zem koka vainaga un 10 m plata josla ap to ir noteikta kā īpaši aizsargājama. Laidižkoku būtu vieglāk atpazīt dabā, tam piestiprina īpašu zīmi.
Ideja par dižkoku nozīmīgumu virmoja gaisā jau XX gs. 30.gados. Pēc tam ar tonodarbojās Artis Baiža, 1968.gadā ar dižkoku uzskaiti sāka nodarboties mežkopis Staņislavs Saliņš. Viņu arī var dēvēt par "dižkoku tēvu," jo viņš pirmais sabiedriskā vidē un zinātniskā apritē ieviesa dižkoka jēdzienu kā terminu un 1974.gadā izdeva pirmo grāmatu par šo tēmu "Latvijas dižkoki un retie koki" - tajā bija uzskaitīti 626 koki.
Savulaik XX gs. 70. un 80.gados darbjās "Dižkoku atbrīvotāju grupa," ko bija organizējis Imants Ziedonis. Pie viena tas arī bija veids, kādā stiprināt nacionālās vērtības - tādēļ grupai līdzi uzmanīgi sekoja krievu cekisti.
Ziedoņa iedvesmoti, cilvēki organizējās tādai kustībai. 1976.gadā Ungurmuižas parkā tika sarīkota pirmā dižkoku atbrīvošanas talka un pēc tam tādas regulāri notika visā Latvijā 20 gadu garumā.
Viens no I.Ziedoņa līdzgaitniekiem - Guntis Eniņš, dižkoku un dabas pētnieks, vairāku populārzinātnisku grāmatu autors. Viņš apzinājis un aprakstījis vairāk kā 900 dižkoku, nodibinājis atklāto sabiedrības fondu "Dabas retumu krātuve." Fonda biedri joprojām dodas pārgājienos pa visu Latviju, lai meklētu, apzinātu un reģistrētu dabas retumus, arī dižkokus.
2018.gadā dabas pētnieks un dižkoku meklēšanas entuziasts Arnis Bērziņš Daqbas aizsardzības pārvaldei dāvināja datus par vairāk kā 2000 kokiem - gan potenciālajiem, gan jau reģistrētajiem dižkokiem, kurus bija apzinājis 35 gadu laikā.
Nozīmīgu darbu dižkoku, īpatnēju un kultūrvēsturisku koku apzināšanā paveikuši arī Atis un Julita Kluši, kas savus datus apkopojuši vietnē Dziedava.lv.

Koku stādīšanas diena. 1872.gadā Nebraskas pavalsts laikraksta redaktors un aktīvists Jūliuss Sterlins Mortons (Julius Sterling Morton), kuram 22.aprīlī bija dzimšanas diena, aizsāka Koku stādīšanas dienu jeb “Arbor day,” un to ASV aktīvi atzīmē arī mūsdienās.

Raksti.
Vai koki naktīs guļ?
Āfrikas mežu liktenis ir atkarīgs no putniem.

Saites.
Dendroloģija un dendrologi.
Koki - cilvēkēdāji.