Kolumba, Rjetas (1467.-1501.g.)
- Detaļas
- Skatīts: 1949
Šī svētītā, būdama vēl bērna gados, sevi šaustīja trīs reizes dienā. Pirmo reizi par pašas grēkiem, otro – grēcinieku grēku nožēlai, trešo reizi – lai palīdzētu dvēselēm šķīstītavā. Šaustīdama sevi, visu nakti tā pavadīja dedzīgās lūgšanās.
Tādēļ nav arī brīnums, ka viņa nonāca izmainītas apziņas stāvoklī, tai bijuši astrāli redzējumi. Reiz tā veikusi astrālu ceļojumu un bijusi klāt brīdī, kad romiešu kareivji sita Jēzu. Redzētā iespaidā viņa sāka sist sevi ar tādu pat spēku. Sadzirdējusi kliedzienus, istabā ieskrēja meitenes māte un lūdzās, lai viņa apstājas. Tomēr Kolumba bija ekstāzē un neko nedzirdēja.
Iespējams, ka Kolumbas mazohistiskajām izdarībām bija seksuāls konteksts, taču viduslaikos šādi jautājumu nestādīja. Tad Kolumbas uzvedība tika uzskatīta par izcilas šķīstības paraugu.
„Reizēm ekstāžu laikā tās dvēsele pameta miesas. Reiz viņas māte iegāja istabā un ieraudzīja, ka meita sēd uz altāra, it kā gulētu. Viņa to nocēla, lai noguldītu gultā, taču visi locekļi un galva izrādījās ļengani, it kā ķermenis būtu bez dzīvības. Māte nosprieda, ka tā ir mirusi un iekliedzās. Atnāca kaimiņi un arī nolēma, ka viņa ir mirusi. Visi vainoja garīdznieku, apsūdzot to slepkavībā meitenei uzspiestās atturēšanās un askēzes veidā. Bez šaubām, būdami stipri satracināti, viņi varēja izjaukt sabiedrisko kārtību, taču piepeši meiča atģidās.” (Brewer, „Dictionary of Miracles.”)
Reiz, kad Kolumba sava kārtējā astrālā lidojuma laikā ieraudzījusi Bētlemes zvaigzni, garīdznieks virs viņas mājas pamanījis ugunīgu bumbu, ko mēs tagad to būtu saukuši par NLO, un steidza uzzināt, kas par lietu. Meitene pastāstīja, ka tikko redzējusi Austrumu gudrajo zvaigzni, kas piepildījusi tās istabu ar gaismu un atstājusi aiz sevis jauku smaržu. Tas ietekmēja arī garīdznieku, jo tas ieraudzīja aprakstītās parādības atblāzmu.
Saites.
Kristiešu svētie.
