Aliens

Kaliostro, grāfs (1743.-1795.g.)

Grāfs Aleksandrs Kaliostro, īstā vārdā Džuzepe Balzamo.

Dzīvesgājums. Dzimis 1743.gadā Palermas pilsētā Sicīlijā. Vētrainas darbības rezultātā sadibināja lielu daudzumu „ēģiptiskas noslieces” brīvmūrnieku ložu Francijā, Polijā, Šveicē un Baltijas valstīs, to skaitā arī Latvijā.
Ilgstoši veicis savas avantūras Eiropas zemēs, galu galā viņu izslēdza no baznīcas. Romas katoļu baznīca jau gandrīz no paša sākuma apvainoja viņu ķecerībā. 1791.gadā inkvizīcijas tiesa viņu notiesāja uz nāvi par ēģiptiešu brīvmūrniecības uzskatu propagandu. Pāvests Pijs VI viņu tomēr apžēloja un nomainīja nāvi uz mūža ieslodzījumu. 1795.gadā grāfs mira pāvesta cietumā pie Urbīno pilsētas.

Darbība. Apgalvoja, ka savas slepenās zināšanas viņš saņēmis slepenās pazemes kamerās zem Ēģiptes piramīdām. Apgalvo, ka kādu laiku mācījies Medinā, kur viņš ticies ar ēģiptiešu pazemes tempļu priesteriem. No tiem viņš saņēmis senēģiptiešu brīvmūrnieku zināšanas vēl no Izīdas tempļa laikiem. Viņa skolotājs esot bijis kāds Altots (izskatās pēc Tota vārda izkropļojuma).
Daudzi ticēja, ka grāfam ir zināms nemirstības eliksīra noslēpums.
Pētnieki atzīmē, ka avantūrists Kaliostro lielu daļu savas biogrāfijas, zinību apguves un iniciācijas epizodes smēlies no franču helēnista abata Žana Terasona 1731.gadā publicētās grāmatas „Setots.” Šī grāmata bija visai populāra XIIX gs., tā vēsta par jaunu cilvēku, kurš iesvētīts Izīdas kultā Lielās piramīdas iekšējā kamerā.
Vētrainas darbības rezultātā sadibināja lielu daudzumu „ēģiptiskas noslieces” brīvmūrnieku ložu Francijā, Polijā, Šveicē un Baltijas valstīs, to skaitā arī Latvijā.
Daudzi tā laika domātāji un rakstnieki grāfu tieši nosauca par krāpnieku. Gēte pats devās uz Palermu un noskaidroja grāfa nepavisam ne augstdzimušo izcelsmi.
Lai gan grāfam bija slikta reputācija, zināmas pēdas vēsturē viņa darbība tomēr atstāja – viņš aktualizēja senēģiptiešu elementus brīvmūrnieku ideoloģijā.

Avoti.
"Llielais kopta.” 1791.gada luga, kurā Gēte izsmējis grāfu Kaliostro. Gēte pats devies ceļojumā uz Palermas pilsētu un noskaidroja „grāfa” Kaliostro nebūt ne dižciltīgo izcelšanos, pēc kam tapa luga „Lielais kopta.”

"Grāfiene Rudolštata." (La Comtesse de Rudolstadt) Kaliostro parādās šajā franču rakstnieces Žoržas Sandas romānā. 

Kaliostro Latvijā. Stingrās novērošanas ložu, tostarp arī Jelgavas ložas, aizraušanās ar mistiku piesaistīja dažādus blēžus. Ievērojamākais no tiem bija itālietis Džuzepe Balzamo, kurš apceļoja Eiropu ar grāfa Aleksandro Kaliostro vārdu. Viņa maga slava - seno ēģiptiešu slepeno zināšanu ieguvējs, amuleta, kas dod 5000 gadus ilgu mūžu, īpašnieks, dārgakmeņu atjaunotājs un garu izsaucējs, atvēra viņam bagātu okultisma piekritēju makus.
1779. gada martā un aprīlī Kaliostro uzturējās Jelgavā, uzdodoties par spāņu grāfu un brīvmūrnieku, kuru priekšniecība sūta slepenās darīšanās uz Pēterpili. Jelgavā viņš ieguva ložas meistara, Jaunpils īpašnieka sievas Elīzas fon der Rekes tēva Johanna fon Mēdema uzticību ar stāstu par apslēptu mantu Mēdemu muižā Vilcē. Kaliostro sīki aprakstīja muižas apkārtni, kur viņš nekad nebija bijis. Pašas Elīzas uzticību Kaliostro sagrāva viņa vaļīgie priekšlasījumi par mīlestības maģiju. Kad A.Kaliostro 1786.gadā tika iesaistīts Francijas karalienes kaklarotas zagšanas afērā, viņš aizstāvības rakstā pieminēja E. fon der Reki un viņas māsu, Kurzemes hercogieni Doroteju, kas varot galvot par viņa godīgumu. Sašutusi par sava vārda izmantošanu, Elīza publicēja brošūru, kurā atainoja Kaliostro darbības Kurzemē kā blēdības un krāpšanu.
Augstas pakāpes brīvmūrnieks bija 1751.gadā Okslē dzimušais Heinrihs fon Heikings, Kurzemes sūtnis Polijā un Saksijā. Viņu nesaistīja mistika, bet praktiskā palīdzība, ko varēja saņemt no brāļiem brīvmūrniekiem ārzemēs – naudas aizdevumi un kontaktu nodibināšana ar ietekmīgām personām. 

Saites.
Mistiķi un ezotēriķi.