Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Lepantas kauja (1571.g.)

Jūras kauja kurā eiropiešu savienība Svētā Līga sakāva Osmaņu impērijas floti pie Lepantas pilsētas, pēdējā lielā airu kuģu kauja civilizācijas vēsturē.

Kaujas vieta. Grieķijā, Korintas līča ziemeļu krastā netālu no Lepantas (mūsdienu Naftpaktosa).

Politiskā situācija pirms kaujas. XVI gs. Vidusjūrā risinājās nikna cīņa starp Eiropas valstīm un Osmaņu impēriju. Vidusjūras piekrastes valstis ļoti cieta gan tieši no turku kara flotes, gan arī no Ziemeļāfrikas pirātu sirojumiem, kas bija osmaņu vasaļi. Galveno cīņas smagumu ar turkiem tolaik iznesa Venēcijas republika.
1570.gadā sākās kārtējais karš ar turkiem, kas kārtējo reizi izspieda venēciešus no to teritorijām. Venēcijas palīgā nāca tā saucamā Svētā Līga -  Spānija, Romas pāvests, daudzas Itālijas pilsētas, Svētā Romas impērija, Maltas ordenis, kas visi nosūtīja venēciešiem palīgā kara kuģus. Par atbildi turki koncentrēja savus kuģus Jonijas jūrā.

Spēku samērs. Tas bija aptuveni līdzīgs - pa 200 galērām no katras puses. Turkiem gan bija mazliet vairāk galēru par dažiem desmitiem, taču uz eiropiešu kuģiem bija vairāk kareivju, kas, kā izrādījās kaujas laikā, bija izšķirošs faktors. Interesanti, ka turku flotē bija visai daudz eiropiešu kuģu kapteiņu, kas, savulaik krituši osmaņu vai pirātu gūstā, pieņēmuši islāmu un izveidojuši visai labu karjeru turku flotē.
Tomēr turku problēma bija flotes virspavēlnieks Alipašā, kas līdz šai kaujai nebija komandējis pat laivu.

Kaujas gaita. Tā notika 1571.gada oktobrī. 
Kauja bija ļoti sīva. Eiropiešu flotes labo spārnu aplenca turki. Abordāžas kauju laikā liela nozīme tad arī bija faktam, ka uz eiropiešu kuģiem bija vairāk karavīru.
Kaujas centrā cīņā satikās flagmaņi - Austrijas dona Huana galēra Real un Alipašā galera Sultan. Kaujas laikā Alipašā tika nogalināts. Tiklīdz ziņa par to izplatījās, turku kuģi beidza cīņu. Atkāpjoties turki sagrāba Maltas ordeņa flagmaņa galēru.

Kaujas nozīme. Tā bija smaga sakāve turkiem, kas zaudēja gandrīz visu floti. Vēsturnieki šo kauju reizēm dēvē kā tādu, kas "lauzusi vēstures gaitu," tomēr šo kauju uzvarējusī puse kopumā karā zaudēja.
Tomēr visai īsā laikā pēc šīs kaujas turki atjaunoja savus jūras spēkus, kamēr eiropiešu Svētā Līga sabruka dalībnieku pretrunu dēļ. Galu galā 1573.gadā Venēcija noslēdza mieru ar turkiem, atdodot sultānam Kipru un izmaksājot lielu naudas kompensāciju. Tādēļ nevar apgalvot, ka līdz ar šo kauju tika apturēta turku ekspansija Eiropā, tomēr eiropieši savu pārsvaru paturēja Vidusjūras rieteņu daļā. Ja eiropieši šo kauju būtu zaudējuši, tad turkiem ceļā uz Rietumeiropu nebutu gandrīz nekādu šķēršļu.

Saites.
Svētā Līga.
Osmaņu impērija (1299.-1922.g.).
Kauju saraksts.