Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Luters, Mārtiņš (1483.-1546.g.)

Baznīcas reformators.

Dzīvesgājums. Protestantu reformācijas galva Vācijā, luterānisma nodibinātājs.
Sākumā piederēja pie kāda no Sv.Augustīna ordeņa atzariem. Izglītots mūks, Vitembergas universitātes profesors.
Uzstājās pret Romas katoļu induligenču pārdošanu.
Saksijas kūrfirsts Frīdrihs III Gudrais 1502.gadā dibinājis Vitenbergas universitāti. Pateicoties Luteram, Melanhtonam u.c. šī universitāte kļuva par vācu reformācijas galveno centru. 
1517.gada 31.oktobrī ar izaicinājumu oficiālajai baznīcai Vitenbergā pasludināja 95 tēzes par tās pārkāpumiem, piesita tās pie universitātes durvīm un aicināja jebkuru uz diskusiju. Lutera uzstāšanās saviļņoja visu Vāciju – tā bija kā „zibens spēriens pulvera mucā” (F.Engelss).
Luters pauda bagāto pilsētnieku intereses, kuriem bija apnikusi pārmērīgi greznā katoļu baznīcas dzīve un slinkie mūki. Drīz Luters paziņoja, ka baznīca var pastāvēt arī bez pāvesta, kā arī piekrita daudziem secinājumiem Jana Husa mācībā. Luters ieteica vairs nesūtīt naudu uz Romu un aicināja sākt izšķirošu cīņu pret Romas pāvestu.
Kad ziņa par Lutera uzstāšanos pret pāvestu nonāca Romā, pāvests viņam cēla apvainojumu ķecerībā un atsūtīja bullu, kurā nolādēja Luteru. Taču gandrīz nekur neizdevās to atvērt un nolasīt, pāvesta sūtņus visur sagaidīja ar draudiem un izsmieklu. Tautas atbalsts deva Luteram drosmi un viņš par ķeceri pasludināja pašu pāvestu. Universitātes studentu klātbūtnē sadedzināja pāvesta sūtīto bullu. Tādējādi viņš galīgi pārtrauca sakarus ar pāvesta baznīcu.
Ķeizars uzaicināja Luteru uz firstu, bruņinieku un pilsētnieku pārstāvju sanāksmi. Kad Luters ieradās šajā sanāksmē, viņam noteikti prasīja, lai viņš atsakās no saviem uzskatiem. Tad Luters kategoriski paziņoja: „Tāda ir mana pārliecība, un es nevaru citādi!”
Pēc Vormsas saeimas ķeizars mēģināja Luteru arestēt, bet viņu aizstāvēja 300 bruņinieki un savā Vartburgas pilī paslēpa Saksijas kūrfirsts Frīdrihs III Gudrais, kas pats gan pilnībā nepievienojās luterānismam, taču ļāva tam netraucēti izplatīties.
Līdz ar Lutera uzstāšanos sākās reformācija – cīņa par baznīcas pārkārtošanu. Reformācijā piedalījās lielākā daļa pilsētnieku, zemnieku, bruņinieku un arī daļa firstu. Pēcāk jauno reformēto baznīcu sāka saukt par luterāņu baznīcu.
Drīz Luters sāka aicināt jau uz pilnīgu nepakļaušanos jebkurai cietsirdīgai varai, kas valdošajā šķirā viesa bažas.

Uzskati. Bija pārliecināts pretēji Katoļu baznīcai, ka Svētā gara inspirētā Bībele ir skaidra un saprotama grāmata. 1516.-1517.gadam Luters noraidīja Bībeles alegorisko interpretciju ar tās četrējādām nozīmēm (quadriga), kas jau kopš Origena laikiem tiek lietotas baznīcā. Viņš asi kritizēja visus, kas tekstus tulkoja pārnestā nozīmē. Apstrīdēja šveiciešu reformatora Ulriha Cvinglija (miris 1531.g.) Bībeles interpretācijas figurālo metodi (alloeosis), jo tā padarot Bībelē rakstīto par ļoti nenoteiktu.
Vērsās pret askēzi un represīvo ētiku., tas kļūs par protestantiskās kustības pamatideju.
Mārtiņš Luters sludināja, ka ļaužu sadarbība ar velnu izraisa mēri. 1545.gada trīs mēnešos Vācijā sadedzināja 34 „mēra izraisītājas.”

Aplūkojamie objekti. Vitenbergā saglabājusies māja, kurā Luters dzīvoja un baznīca, kurā viņš sprediķoja.

Saites:
Kristietība.