Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Lalibela

Agrāk sauca par Rohanu. Nosaukta par godu XII gs. ķēniņam Lalibelam.
Reizēm poētiski tiek saukta par "Āfrikas Petru."
8484 iedzīvotāji (2003.g.), 2630 m vjl.

Atrašanās vieta. Etiopijas ziemeļi, Velo province.

Tūristam. Lidosta atrodas 25 km no pilsētas. Vienīgais iespējamais plato pilsētas apkārtnē.
Pie ieejas baznīcu „ziemeļu grupā” trodas biļešu kase, kas ņem maksu 100 biras (ap 6.25 Ls), vēl 150 (ap 9.50 Ls) biras par kameru, kas priekš Etiopijas ir visai dārgi. Ar šo biļeti var apmeklēt arī visas citas baznīcas pašā pilsētā, biļetes derīguma termiņš ir visam laikam, ko jūs pavadāt pilsētā.
Ārpilsētas baznīcām jāpērk ieejas biļete katrā baznīcā atsevišķi - 20 biras par katru.
Baznīcās ir tumšs, labi būtu ņemt kabatas lukturīšus. Tie noderēs arī daudzajās klinšu pazemes ejās, kas pilnas ar sikspārņiem (nesatrūkstaties, tie ir brīnumjauki!). Bez tam baznīcas paklājos ir daudz blusu. Tā ka esiet tam gatavi.
Baznīcās ne vienmēr drīkst lietot zibspuldzes, lai nebojātu sienu gleznojumus. Baznīcu kalpotāji ir labdabīgi un atvērti, labprāt fotografējas un cer uz kādu dzeramnaudiņu!
Dabūnami arī gidi. nelielām grupām 100 biras dienā, lielākām - 150 biras.
Pulksten 17.00 baznīcas tiek slēgtas.
Lai aplūkotu visas baznīcas, tad būtu vajadzīga 1 diena pilsētas baznīcām un 2 dienas ārpilsētas baznīcām. 

Lidosta. Atrodas 25 km no pilsētas. Vienīgais iespējamais plato pilsētas apkārtnē.

Vēsture. Slavena ar savām klintīs izgrieztajām monolītajām baznīcām.
Līdz ķēniņa Lalibela valdīšanas laikam bija necila pilsētiņa Roha/Rohana. XIII gs. pilsēta bija Zagves dinastijas laika galvaspilsēta.
Leģenda vēsta, ka baznīcas uzcēlis Lalibelas ķēniņš, kurš vēl dzīves laikā viesojies Debesīs un redzējis Skaistumu. Cita versija – celtniecība sākta pēc tam, kad Dievs ķēniņam rādījās sapnī. Tās tapušas XII un XIII gs. ar eņģeļu palīdzību, līdzīgas Debesu Skaistumam. Eņģeļi naktīs uzlabojuši to, ko cilvēki veikuši dienā. Visas 11 baznīcas tikušas uzceltas simtgades laikā.
Lalibelas valdīšanai sākoties, ķēniņš nolēma pilsētu pārbūvēt pēc Jeruzālemes līdzības, kur kādu laiku bija dzīvojis trimdā. Jaunā Jeruzāleme/Roha būtu visiem etiopiem peiejama un drošībā no musulmaņu tīkojumiem, jo 1187.gadā Saladins bija ieņēmis īsto Jeruzālemi. Ne velti cauri pilsētai tekošo urdziņu nokristīja par Jordānas upi, nosauca te arī par Kalvāriju un Ādama kapenēm.
Pēc Lalibelas nāves pilsēta pārsaukta par Lalibelu, un kā tāda patlaban pazīstama. Tūristi uz pilsētu aplūkot slavenās monolītu baznīcas ieradās jau sākot ar XVI gs.
Portugāļu mūks Fransišku Alvarišs, kas apceļoja Etiopiju no 1520. – 1526.gadam savā darbā „Prezbiters Indijas Jānis” raksta, ka pēc priesteru sniegtajām ziņām visas baznīcas uzbūvētas 24 gados un to veikuši baltie cilvēki. 
1960.gados baznīcu restaurācijā ņēma dalību UNESCO, pēc kā tās iekļāva pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
1998.gadā pilsētā atvēra tūristu informācijas biroju, bet pēc tam atkal aizvēra.
Līdz pavisam nesenai pagātnei pilsētā nebija elektrības. Te vēl pat tagad nav ne bankas, ne aptiekas. Pilsēta vēl joprojām ir visai izolēta vieta. Līdz pat 1997.gadam ceļš bija izmantojams tikai sausās sezonas laikā.

Lalibelas klinšu baznīcas. Slavena pilsēta kļuva ar savām klintīs izgrieztajām monolītajām baznīcām. Trīs iemesli kādēļ šīs baznīcas ir ievērojamas:
1) veidotas neparastā tehnikā izcērtot tās pilnīgi vai daļēji no monolītas klints;
2) tās ir visai izsmalcinātas; 
3) tik daudz baznīcu tik nelielā platībā.

Par celšanu ir vairākas versijas:
1) leģenda vēsta, ka baznīcas uzcēlis Lalibelas ķēniņš (Zagves dinastija), kurš vēl dzīves laikā viesojies Debesīs un redzējis Skaistumu;
2) celtniecība sākta pēc tam, kad Dievs ķēniņam rādījās sapnī. Tās tapušas XII un XIII gs. ar eņģeļu palīdzību, līdzīgas Debesu Skaistumam. Eņģeļi naktīs uzlabojuši to, ko cilvēki veikuši dienā. Visas 11 baznīcas tikušas uzceltas simtgades laikā;
3) „Lalibelas valdīšanas laika etiopu hronika” un kāds XV gs. rakstu darbs raksta, ka Lalibela ziedojies baznīcu būvei. Ķēniņš vācis akmeņkaļus „Eņģeļi pievienojās strādniekiem un smagi strādāja kopā ar tiem visu dienu, un izdarīja divtik daudz, cik katrs vīrs dienas laikā;”
4) kāds cits avots vēsta, ka baznīcu celtniecībā palīdzējuši akmeņkaļi no Ēģiptes;
5) portugāļu mūks Fransišku Alvarišs, kas apceļoja Etiopiju no 1520.–1526.gadam savā darbā „Prezbiters Indijas Jānis” raksta, ka pēc priesteru sniegtajām ziņām visas baznīcas uzbūvētas 24 gados un to veikuši baltie cilvēki. No šejienes cēlusies versija par templiešu dalību celtniecībā.

10 baznīcas tika uzceltas 24 gados. Citur minēts laiks – 28 gadi. 

Vēsturnieku viedoklis. Vēsturnieki tomēr domā, ka baznīcas tapušas daudz ilgākā laika posmā. Savstarpēji baznīcas ir visai dažādas pēc arhitektoniskā stila, akmeņkaļu darba stila un pēc saglabāšanās līmeņa. Pie tam divas no tām esot krietni vecākas (kuras?), jo satur daudz Aksūmas arhitektūras stila detaļas. Vēsturnieki ir diezgan vienprātīgi, ka Lalibelas baznīcas tapušas krietni ilgākā laikā nekā negusa Lalibelas valdīšanas periods.
Diezgan grūti noticēt, ka šīs baznīcas varētu būt tapušas bez ārkultūru palīdzības (no šejienes templiešu hipotēze!). Tomēr tāpat arī nevar noliegt, ka akmens apstrādes un būvniecības māksla bija visai augstā līmenī aksumītiem (jāatceras Aksūmas gigantiskās stēlas) un varbūt tomēr, ka tās ir "tīri afrikānisks produkts." Tam par labu runā daudzas Aksūmas arhitektūras stila iezīmes.

Celtniecības tehnika. Iesākumā iezīmēja topošās baznīces kontūru uz zemes/klints. Tad kontūru padziļināja vertikāli uz leju, kamēr palika monolīts akmens bluķis. Tad izkala iekšu un visas smalkās detaļas. Vietās, kur klints nebija kvalitatīva, viendabīga vai varbūt sadrupa nepareizas kalšanas rezultātā, trūkstošais tapa piemūrēts. Materiāls bija visai mīkstais sarkanais vulkāniskais tufs, tamdēļ kalšanās nebija pārlieku smaga. Redzams, ka sienas kaltas ar metāla instrumentiem, nekur neredz kādu mīklainu tehnoloģiju pielietošanas pēdas.

Lalibela kā svētceļnieku mērķis. Pilsēta pilnīgi noteikti ierindojama starp lielākajiem rēliģiskajiem centriem ne tikai Āfrikā, bet visā kristīgajā pasaulē. Etiopu baznīcas svētku laikā - Timkatas, Leddet, Meskal u.c. - pilsēta ir svētceļnieku pārpilna.

Aplūkojamie objekti. Kopumā šeit ir 11(12?) monolītās baznīcas, rozā vai brūnas, atkarībā no vulkāniskā tufa krāsas.
Kopumā šeit ir 11 monolītās baznīcas, rozā vai brūnas, atkarībā no vulkāniskā tufa krāsas. Ziemeļu grupā ir 6 baznīcas ( Bete-Marjamas, Medhane Alemas u.c. ), austrumu grupā 4 baznīcas ( Bete-Emanuelas, Abba Libanosas, Bete Markorijes un Gabriel Rufaelas ) kā arī atstatus esošā Sv.Jura baznīca.Pie ieejas „ziemeļu grupā” ņem maksu 100 birrus ( ap 11.50 USD ), vēl 150 birrus par kameru. Ar šo biļeti var apmeklēt arī citas baznīcas. Pulksten 17.00 baznīcas tiek slēgtas. 
Arhitektoniski Lalibelas baznīcas var iedalīt divās grupās:
1) monolītajās – tās ir izkaltas pilnībā no viena klintsbluķa;
2) hipogejās jeb pazemes – tās izcirstas alu veidā klints bieznē. Piemēri – Abba Libanos un Biete Mercurios.

Izpētē un izrakumos atklāts arī senais mūris, kas ieskāva laikam visas baznīcas.Visas Lalibelas baznīcas var iedalīt trijās lielās grupās - Ziemeļu (atrodas uz ziemeļiem no Jordānas upes pilsētas centrā), Austrumu (atrodas uz austreņiem no Jordānas upes pilsētas centrā) un Ārpilsētas, kā atsevišķa grupās neietilpstoša baznīca ir Sv.Jura baznīca.

Ziemeļu jeb I grupā ir 6 baznīcas:
Kristus Pestītāja baznīca (Bet Medhane Alem). Vislielākā monolītā baznīca pasaulē, tās augstums ir 33,7 m, platums – 23,7 m. Pēc proporcijām un izskata vairāk līdzinās grieķu nevis etiopu baznīcai. Daži pētnieki atzīmē, ka tā ir kā kopija no Sv.Marijas Cionas katedrāles Aksūmā (tur atlikuši vairs tikai pamati).
Celtni tur 72 balsti. 34 no tiem ir lielas četrskaldņu kolonnas ārpusē (daudzas ir mūslaikos atjaunotas). Atlikušās 38 atrodas baznīcas iekšienē un balsta divslīpņu jumtu.
Interjers sastāv no cilindra velvju jomām un 4 ailēm. Vienā no stūriem atrodas 3 tukši kapi, kas simboliski sagatavoti Ābramam, Īzakam un Jēkabam. Logos atrodas "perforēti" akmens paneļi, kas centrā dekorēti ar krustu - katrā logā savādāku.
Baznīcā iespējams aplūkot slaveno 7 kg smago Lalibelas zelta krustu. 1997.gadā to nozaga kāds etiopu senlietu tirgotājs un par 25 000 ASV dolāru pārdeva beļģu tūristam. Par laimi, tika atgūts.

Marijas baznīca (Bet Mariam). Viena no trim baznīcām (citas divas ir Krusta un Dievmātes baznīcas), kas atrodas plašā pagalmā - tas ar ārkārtīgām pūlēm ir izcirsts tieši akmenī. Pagalmā atrodas baseins, kura ūdenim esot brīnumainas īpašības. Neauglīgas sievietes nāk uz šejieni peldēs.
Celta 12.gs. un veltīta jaunavai Marijai, kas Etiopijā tiek godāta. Līdz pat šai dienai šī baznīca ir vispopulārākā un apmeklētākā starp svētceļniekiem. Pastāv arī uzskats, ka šī bijusi pirmā ķēniņa Lalibela būvētā baznīca.
Tā ir neliela un īpaši smalki dekorēta. Neparasti ir trīs izvirzīti lieveņi, kas ved uz trīskāršo aili. Ir viena no apmeklētākajām. Skaisti sienu gleznojumi. Tās logi ir grieķu, romiešu un pīto krustu, kā arī ugunskrustu veidā. Griesti apgleznoti ar ļoti agrīnām freskām, tajos samanīti sarkani krāsoti krusti, līdzīgi krustnešu krustiem. Kolonnas, kapiteļi un arkas klāti labi izveidotiem un detalizētiem putniem, dzīvniekiem un lapu ornamentu - ir arī neparasts divgalvains ērglis, divi cīnītāji vērši, viens balts, bet otrs melns (visdrīzāk simbolizē labu un ļaunu). var ieraudzīt arī aksumītu frīzi (jālūkojas falšo logu rindā!). Virs rieteņu lieveņa var aplūkot skaisti veidotu reljefu, kurā Sv.Juris cīnās ar pūķi.
Vakaros tajā notiek dievkalpojumi, daudz cilvēku. Iespējama priesteru deja. 
Baznīcas jomas austrumu galā atrodas svēta akmens kolonna, kura spirālveidīgi ietīta senā audumā. Pēc priesteru vārdiem, tajā iekalts ķēniņa Lalibelas teksts, kurā viņš apraksta baznīcu uzcelšanas metodi. Saskaņā ar citu vietējo versiju reiz negusam Lalibelam sapņos parādījies izģindis Kristus, kas licis uz kolonnas uzrakstīt vārdus "par pasaules pagātni un nākotni." Taču uzrakstus nevar aplūkot, jo tad tā būtu zaimošana. Pārklāju nekad nenoņemot, neviens tā arī nevar pastāstīt par tur rakstīto! 
Šī baznīca pa tuneli savienota ar Kristus Pestītāja baznīcu.
Viena no apmeklētākajām. Celta 12.gs. Vakaros tajā notiek dievkalpojumi, daudz cilvēku. Iespējama priesteru deja. Skaisti sienu gleznojumi. Tās logi ir grieķu, romiešu un pīto krustu, kā arī ugunskrustu veidā. Griestos samanīti sarkani krāsoti krusti, līdzīgi krustnešu krustiem. Baznīca atrodas plašā pagalmā, kurš ar ārkārtīgām pūlēm ir izcirsts tieši akmenī. Baznīcā atrodas svēta akmens kolonna, kura spirālveidīgi ietīta sanā audumā. Pēc priesteru vārdiem, tajā iekalts ķēniņa Lalibelas teksts, kurā viņš apraksta baznīcu uzcelšanas metodi. Taču uzrakstus nevar aplūkot, jo tad tā būtu zaimošana. Pērklāju nekad nenoņemot. 

Krusta baznīca (Bet Meskel). Viena no trim baznīcām (citas divas ir Marijas un Dievmātes baznīcas), kas atrodas plašā pagalmā - tas ar ārkārtīgām pūlēm ir izcirsts tieši akmenī. Krusta baznīca iecirsta Marijas baznīcas pagalma ziemeļu sienā. Tā ir sīka kapela. Četras kolonnas sadala galeriju divās ailēs ar arku laidumiem.
Starp stilizētiem lapu ornamentiem var saskatīt krustu.
Dažās no lielajām alām vēl joprojām dzīvo vientuļnieki. 

Golgātas baznīca un Mihaila & Selasija kapela (Bet Golgotha-Mikael) (2 baznīcas).
Tunelis no Marijas baznīcas pagalma dienvidu gala ved uz dvīņu baznīcām - Golgātas un Mihaila (saukta arī par Bet Debre Sina).
Golgātas baznīca reizēm tiek saukta arī par "Kristus kapenēm." Te atrodas vieni no senākajiem kristiešu mākslas eksemplāriem Etiopijā. Baznīcas ZA atrodas arkots padziļinājums, tajā izkalta augsti reljefa figūra, augstāk attēls ir mazāk reljefs - eņģelis. Sienu nišās dabiskā lielumā attēloti 7 svētie.
Baznīcā neielaiž sievietes. Te ir Sv.Jura skulptūra.
Blakus "Kristus kapenēm" ir ķēniņa Lalibela kapenes, kuras ieeju sedz nobīdāma akmens plātne.
Abas baznīcas lepojas ar nozīmīgiem reliģiskiem atribūtiem, tādiem kā smalki izstrādātiem gājienu krustiem. Var dabūt redzēt nomelnējušus, taču bagātīgi dekorētus metāla krustus, kuri kādreiz piederējuši karalim-dibinātājam (laikam taču domāts tas pats Lalibela?).
Pie Golgātas baznīcasrietumu fasāds dziļā tranšejā atrodas "Ādama kapene." Tā veidota no gigantiska izdobta akmens bloka. Augšējā stāvā ir vientuļnieku celle. Pirmais stāvs kalpo kā ieeja blakus esošajās baznīcās.
Mihaila baznīca kalpo kā priekštelpa Selasija kapelai (Selassie Chapel), vienai no svētākajām svētnīcām Lalibelā. Tajā atrodas trīs monolīti altāri. Viens ir dekorēts ar brīnišķīguem bareljefiem - 4 spārnotas radības, kas tur rokas augšup kā lūdzēji. Šīs figūras simbolizē 4 evaņģēlistus. Diemžēl kapela ļoti reti tiek atvērta publiskai apskatei. 

Dievmātes baznīca (Bet Danaghel). Viena no trim baznīcām (citas divas ir Marijas un Krusta baznīcas), kas atrodas plašā Marijas baznīcas pagalmā - tas ar ārkārtīgām pūlēm ir izcirsts tieši akmenī. Atrodas pagalma dienvidu pusē.
Tā celta, lai godinātu dievmātes ciešanas. Cita versija - tā uzbūvēta kā piemiņa 136 jaunavām-mūķenēm, kuras Edesā (tagad Turcija) IV gs. lika nomocīt Romas imperators Juliāns.
Daudz dievnamiem raksturīgu arhitektonisku elementu - krustveida balsti un atbalsta kapiteļi.
Caur tuneli-labirintu var nokļūt citās šā kompleksa baznīcās. 

Austrumu jeb II grupā ir 5 baznīcas:
Biete Ammanuel;
Biete Mercurios. Domā, ka oriģinālā tā nemaz nav bijusi baznīca, bet gan pils.
Biete Gabriel-Raphael (2 baznīcas). Domā, ka oriģinālā tā nemaz nav bijusi baznīca, bet gan pils. Stāsta, ka tagadējā Biete Gabriel nemaz nav tā īstā, bet ieeja īstajā baznīcā ir paslēpta Harāres emīra Ahmeda Grana iebrukuma laikā.
Esot kaut kādi ercenģeļu Gabriēla un Rafaēla labirintu baznīcas.
Abba Libanos.

Atstatus esošā Sv.Jura baznīca (Bet Giyorgis), kas nodalīta no pārējām ar Jordānas upīti. Lalibelas simbols, visvairāk apjūsmotā un fotografētā Lalibelas baznīca. Reprezentē akmens baznīcu celtniecības tradīcijas kulmināciju - tā ir vislabāk nostrādātā no visām. Šī baznīca arī ir ārkārtīgi labi saglabājusies. lai gan tiek uzskatīta par pašu jaunāko pilsētā, tomēr tajā vēl joprojām vērojami aksumītu stila elementi.
Veidota grieķu krusta formā. 40 pēdu augstumā. Sv.Juris ir etiopu, armēņu un angļu aizstāvis. Pēc leģendas Sv.Juris pats apmeklējis Lalibelu un izbrīnījies, ka pilsētā nav viņam veltītas baznīcas. Tad Lalibelas ķēniņš klintī izcirta vēl vienu – visskaistāko. No sākuma tā izcirsta kā vesels bloks, pēcāk tai piešķirta grieķu krusta forma. Visbeidzot izkala arī iekšējo daļu. Baznīcas jumts ir zemes līmenī, tajā var nokļūt pa tuneli, kas ved izcirstajā bedrē. Tā, kā pēdējā no visām, stāv atstatus.
Baznīcas iekšienē atrodas olīvas koka lāde, kuru pagatavojis pats ķēniņš Lalibela. Tā glabā viņa darbarīkus.
Rīta dievkalpojums 4 no rīta. Tas ilgst 3 stundas, esot labs. Tā laikā var apzagt kabatas. 
Sv.Jura baznīca – Bete Gijorgis. Lalibelas simbols, krusta formā. 40 pēdu augstumā. Sv. Juris ir etiopu, armēņu un angļu aizstāvis. Pēc leģendas Sv.Juris pats apmeklējis Lalibelu un izbrīnījies, ka pilsētā nav viņam veltītas baznīcas. Tad Lalibelas ķēniņš klintī izcirta vēl vienu – visskaistāko. No sākuma tā izcirsta kā vesels bloks, pēcāk tai piešķirta grieķu krusta forma. Visbeidzot izkala arī iekšējo daļu. Baznīcas jumts ir zemes līmeni, tajā var nokļūt pa tuneli, kas ved izcirstajā bedrē. Tā, kā pēdējā no visām, stāv atstatus. Rīta dievkalpojums 4 no rīta. Tas ilgst 3 stundas, esot labs. Tā laikā var apzagt kabatas. 

Ašeton Marjam klosteris. Atrodas ārpus pilsētas, 3150 m augsta kalna virsotnē. Gājiens ap 1,5 sundu pa stāvu kalnu ceļu. Dažās alās dzīvo vientuļnieki. Garīdznieks tajā rāda 800 gadu vecas grāmatas un krustus.

Bētlemes (zvanu)tornis. Te pat ne visus garīdzniekus neielaižot. Bet savulaik esot laisti templieši.

Esot kaut kādi ercenģeļu Gabriēla un Rafaēla labirintu baznīcas. 

Baznīcu cēlāji. Portugāļu mūks Fransišku Alvarišs pirmais XVI gs. sākumā pierakstīja senu leģendu par to, ka baznīcas cēluši baltie ļaudis. Pētnieki sliecas domāt, ka tie bijuši templieši, lai gan konkrētu pierādījumu tam nav.
Daži pētnieki izkalkulējuši, ka tamlīdzīgu darbu varētu būt veikuši 40 000 strādnieku.
Šo cēlāju (iespējams, templiešu) rīcībā bijušas tiem laikiem ļoti progresīvas celtniecības metodes, laba projektēšanas spēja un pārsteidzošas akmens apstrādes iespējas, par ko liecina arī neticamie urbumi akmens lauztuvēs Aksūmas tuvumā.

Saites.
Lalibela ().
Etiopija.