Linkolns, Ābrams (1861.-1865.g.)
Lincoln.
ASV 16.prezidents no 1861. līdz 1865.gadam, pirmais republikāņu prezidents, brīvmūrnieks.
Radniecība.
Bērni - jaunākais dēls Viljams 12 gadu vecumā miris no vēdera tīfa.
Dzīvesgājums. Brīvmūrnieks. Vērsās pret verdzības iekārtu kā ielāko kauna traipu ASV vēsturē.
Dzimis 1809.gada 12.februārī (vienā dienā ar Č.Dārvinu) trūcīgā fermera ģimenē Ilionoisas pavalstī. Gara auguma.
Jaunībā bieži nācies aizņemties naudu, taču vienmēr kārtīgi visu atdevis. Tādēļ iemantojis iesauku Godīgais Eibs.
Studējis jurisprudenci un no 1836.gada strādājis par juristu (advokātu) Ilionoisas pavalstī. Labas oratora dotības.
1934.-1841.gados bijis Ilionoisas pavalsts Likumdošanas sapulces loceklis.
1846.gadā ievēlēts par ASV Kongresa Pārstāvju palātas deputātu, taču parlamentā viņš nesabija ilgu laiku: no 1847. līdz 1849.gadam.
Viens no Republikāņu partijas dibinātājiem.
1849.gada 22.maijā saņēma patentu Nr.6469 par sausā peldošā doka izgudrošanu.
1860.gadā kļuva par repblikāņu partijas līderi un uzvarēja ASV prezidenta vēlēšanās.
Pilsoņu kara laika prezidents. Linkolna vadībā ASV Ziemeļu pavalstīm izdevās izcīnīt uzvaru pār Dienvidu, kas gribēja saglabāt verdzības iekārtu un atdalīties. Viņš panāca valsts vienotības saglabāšanu un verdzības iekārtas atcelšanu.
Nāve atentātā. 1865.gada 14.aprīlī viņu nāvējoši sašāva galvā slavens aktieris Džons Vilkss Būts (1838.-1865.g.), tādējādi viņš kļuva par pirmo nogalināto ASV prezidentu. Tas notika Forda teātrī izrādes "Mans amerikāņu brālēns" apmeklējuma laikā ložā. Aktieris iegājis prezidenta ložā un sašāvis to galvā. Linkolns mira nākamajā dienā - 15.aprīlī.
Daļa pētnieku gan uzskata, ka viņam nebja svešas rasisma idejas un cīņu pret verdzību viņš veda tikai stratēģisku apsvērumu dēļ. Tādējādi sava laika kontekstā viņš bija labāks kā daudzi citi tā laika politiķi.
Sapnis. Savā personiskajā dienasgrāmatā Linkolns atstājis ierakstu par sapni, ko redzējis 10 dienas pirms atentāta. Lielas zāles vidū atradies katafalks, kaut kādi cilvēki gājuši pie tā, lai atvadītos no nelaiķa. Uz Linkolna jautājumu, kas tad miris, sekojusi atbilde - "Prezidents!"
Bārda. Reti kurš var iedomāties ASV 16.prezidentu Ābramu Linkolnu bez bārdas. Vēl uzsākot priekšvēlēšanu kampaņu viņš bija gludi skūts. Daudzi viņa līdzgaitnieki ieteica viņam uzaudzēt bārdu, tādējādi radot nopietna politiķa iespaidu, bet viņš to neņēma vērā.
Viss mainījās 1860.gadā, kad vienpadsmit gadus vecā Greisa Bedella tikai pāris nedēļās pirms Linkolna ievēlēšanas nosūtīja viņam vēstuli, norādot, ka ar bārdu viņš izskatītos daudz pievilcīgāks. Topošais valsts galva jaunajai meitenei atsūtīja pat pieklājīgu atbildi, norādot, ka to darīt tomēr negatavojas.
Pēc abu sarakstes neesot pagājis ne mēnesis, kad Linkolns sācis audzēt bārdu. No viņa amata ieņemšanas dienas 1861.gada 4.martā līdz pat atentātam 1865.gada 15.aprīlī viņš bija pazīstams kā kuplas bārdas īpašnieks un kā tāds iemūžināts vai visās gleznās un skulptūrās. Vēlāk viņš ar meiteni pat saticies, kam par godu viņas dzimtajā Vestfīldā mūsdienās ir atklāts bronzas piemineklis, attēlojot abu tikšanos.
Bārs. Ābrams Linkolns pazīstams ne tikai kā ASV pilsoņu kara uzvarētāj-puses vadītājs un vergu atbrīvotājs, bet arī Springfīldas iedzīvotāju atbrīvotājs no grūtsirdības. Kopā ar jaunības draugu Viljamu Beriju viņam Springfīldas pilsētiņā Ilinoisas pavalstī piederēja bārs Berry and Lincoln.
Uzņēmuma vadīšana gājusi visai problemātiski, galvenokārt Berija lielās alkohola mīlestības dēļ. Sākotnēji Linkolns kopā ar partneri strādājis aiz bāra letes, bet politiķa karjerai aizvien vairāk paņemot brīvo laiku, mazā uzņēmuma vadība atstāta Berija rīcībā.
Tā rezultātā bārs iemantojis milzu parādus, un pēc partnera nāves Linkolns uzņēmējdarbību pametis.
Esot gribējis ASV ģērbonī ielikt tītaru, nevis baltgalvaino ērgli, kā šodien.
Linkolna spoks. Prezidenta rēgs esot manīts Baltajā namā.
Avoti. ASV par šo prezidentu sarakstītas ap 16 000 grāmatas.
Aplūkojamie Objekti.
Rašmora kalna monuments. Viens no četriem attēlotajiem ASV prezidentiem – brīvmūrniekiem.
Linkolna memoriāls Vašingonā. Tā celtniecību iedvesmoja Atēnu Partenons. Uz šī memoriāla kāpnēm 1963.gada 28.augustā savu slaveno runu teica Mārtiņš Luters Kings.
5 dolāru banknote. Uz tās ir viņa portrets.
Citāti.
Kareivju Nacionālās kapsētas atklāšanas runa. 1863.gada 19.novembrī Getisburgā atklāja Kareivju nacionālo kapsētu, kuras atklāšanas runa ir viena no visvairāk citētākajām ASV vēsturē.
“Var mānīt visus kādu laiku un dažus visu laiku, bet nevar mānīt visus cilvēkus visu laiku.”
Saites.
ASV prezidenti (?-patlaban).
ASV vēsture.
Linkolna spoks.
